Saprotu tavu nostāju - šī paša iemesla pēc esmu priecīga, ka tik ilgi strādāju mājās. Un pirmos vārdiņus un solīšus palaist garām, protams, nav vērts, bet, zinies, man šķiet, ka diendusā vai vēlā vakarā mierīgi gulošs bērns gluži neprasa nemitīgu mātes klātbūtni.

Bez tam. Hm. Ja tā labi padomā, man šķiet, man savā laikā būtu bijis pareizāk atstāt bērnu tēva uzraudzībā jau no paša sākuma - jo citādi laimīgais tētis nedabū to 1-pret-1 kontaktu, kas taču ir tik ļoti nozīmīgs.