Domā, atceros? Šķiet, ka tā ap mēnesi; bet šobrīd, atpakaļ skatoties, es skaidri zinu, ka pirmajās nedēļās pēc atgriešanās mājās no slimnīcas visai ģimenei būtu bijis labāk, ja es jau pirmajās dienās būtu nolikusi bērnu gulēt un aizgājusi pasēdēt stundiņu tuvējā kafejnīcā. Nevis sarāvusies dīvānā un ņerkstējusi par to, ka man piena nav, ka bērns dzeltens, ka es esmu slikta māte un tā tālāk, un tā tālāk.
It īpaši apstākļos, kur abiem vecākiem ir mobilie telefoni un tas, kurš paliek mājās ar bērnu, var piezvanīt ekstrēmā situācijā (cik nu tādas var būt, ja bērns ir tikko pabarots un aizmidzis).