| Mazais meža dīvainītis ar sviesta burku rociņā (savaadaisu) rakstīja, |
Liekas tu es iajuns radiijums. Nenonivelee visu sho pasaakumu liidz fiziskajam. Man netraucee tas kaa vinja izskataas. Tam manaa pasaulee ir pavisam maza loma, bet ... ja es ar savu klaatbuutni nevaru dariit labu, tad man tur nav jaabuut. Man ir jaasavaac domas, gariigais speeks un tad es vareeshu vvarbuut pie vinjas ierasties. Un jaa ... es siiko negribu redzeet, jo vinja deelj mana sieva cieta. Taa protams nav, bet taadas nu pagaidaam ir manas sajuutas, un kameer no shiim nepamatotajaam sajuutaam netikshu valjaa, tikaam pie vinjas nebraukshu, jo vinjai ir vajadziigs atbalsts, ne viens rupucis, kursh kunkst ka siikai ir riktiigs meerglis, ka liek vinjai ciest.
Gan paaugsies un sapratiisi un veel jo vairaak sapratiisi kad piedziivosi to visu uz savas aadas, vai preciizaak savaa dveeselee.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: