tādas lūk man domas pirms gulētiešanas
Eju pa vecrīgu. Jau tumš. Nu kā nebūs tumš, ja pulksteņi jau 1 naktī?! Zin kā es parasti eju - ātri un iegrimis domās! Nu vo ... eju. Te pekšņi pie tā plača, kur vasarā domadārza dzelteno jumtiņu pavēnī var aliņu ielakt, dzirdu tādu kā svilpšanu, tādu kā ūjināšanu nu gandrīz tā kā kad tukšā alus pudelē pūš un tad šī skan. Zin, es jau cilvēks ziātkārs. Eju skatīt, kas tur aiz stūra tādas jocīgas skaņas izdveš. Palūkāju aiz stūra ... a tur jauns sievišķies, pieparāvis svārkus uz augšu, bikšeles līdz ceļiem, tup un gaida laimīgo brīdi. Vot kur tā skaņa - vējš caurumiņā pūš ...