Zini, man nav pretiigi. Esmu visaadas pretekliibas dziivee redzeejis. Kaut vai gadiijums ar maisaa nosliicinaatiem kuceeniem, kuri jau bija uzruugushi un kuriem ar klasesbiedru tinaam aaraa zarnas. Tas viss bija siikums. Liekas, ka varbuut visriebiigaakais ir taa apzinja, ka es ari esmu bijis taads mazs un pretiigs kunkulis. Man vienkaarshi nepatiik tas kaa izskataas jaundzimushie.
Un taapeec es esmu viirs lai kaut necik kaut kaa buutu liidzaas savai sievai un vinju kaut vai moraali atbalstiitu kaadu briidi. A tad kad jau iet pa trako es negribeetu buut klaat ne jau to pretiigo skatu peec, bet gan taapeec, ka man tas buutu gariigi gruuti, jo es nevareetu nekaa fiziski paliidzeet.
Vizuaalas pretekliibas mani neskar. Un shis puksts bija vairaak par to kaa es to varu noraksturot kaa viirietis.