Kolēģei nomirusi māte. Nu kas reiz dzimis, tam arī jāmirst, tā ka tas pofig, bet tas, ka man piedāvāja iet uz bērēm ... nu mīlīši.
Šajā sakarā pantiņš ienāca prātā:
No kalniņa lejiņā,
Ripo tava beigtā miesa,
Ripo šā un ripo tā,
Beigās iekrīt zārciņā.

Sauciet mani par ļaunu, bet, lai es ietu uz kapiem un man nāktos klausīties spriedelējumos par "Dievu", "Jēzu" un pārējiem mošķiem, ... nu piedodiet, tad jau es labāk piedzeros.