Es i nemaz nepretendēju uz labā fāterīša titulu. Simt punkt, ka sīko apbižošu i kādreiz netīšām virsū uzsēdīšos. Bet tomēr gribu sīko audzināt neaudzinot. Kā tas notiek, vari neprasīt, tas ir īpašs psiholoģisks paņēmiens ar kādu es pats emu audzināts/neaudzināts.

A "bērnam to labāko" princips, vai ta tas ir peļams?