Šonakt es nogalināju sarkanmatainu meiteni. Vispirms pārgriezu viņai rīkli, bet tad apgriezu sprandu, tjip katram gadījuma. Tad domāju, kur to līķi lai noslēpju. Izdomāju. Tā kā viņai 5dien bija paredzētas bēres, tad es izdomāju, ka varu jau izraktajā kapā viņu ielikt un apbērt ar smiltīm. Nu doma tāda, ka ielaidīs viņas zārku kapā un neviens vairāk to līķi neatradīs.

Sajūtas sapnī. Man nebija žēl viņu nogalināt. Vienīgais par ko es uztraucos biju es pats. Uztraucos par to, ka mani ieliks cietumā un man visa dzīve būs sačakarēta.

Un vispār kāda sūda pēc man bija nogalināt sarkanmatainu meiteni, pie tam ļoti simpātisku?