Man mājās ir jocīga materiāla pudele, kurā nekad nebeidzas šmiga. Nedrīkst to visu izdzert, jo tad tā vairs neatjaunoas (domāta šmiga). Tās pudeles iekšienē viss darbojas pēc principa - kur ir, tur rodas. Brīžiem tikai ir žēl, ka tas atražošanās process ir tik sasodīti lēns, un arī žēl, ka, ja pudele piepildās, tad vairāk atražošanās process nenotiek. Nu bet nolejot šmigu nost, tā atkal piepildās. Var tur liet eļļu, ūdeni, šmigu, benzīnu ... visu ko vien sirds kāro pavairot. Vēl gan neesmu izmēģinājis ar cietiem priekšmetiem, piemēram, ar akmentiņiem. Sākumā nesapratu kas tas par sviestu ar to pudeli. Bet tad es intereses un ziņkāres dzīts rakājos pa netu un skatīju cauri dažādu tautu leģendas un nostāstus. Tad atradu vienu nostāstu no kaut kādas tur āfrikas cilts. Tie cilvēki nu jau esot izmiruši un tā, bet tajā nostāstā bij minēts par mūžīgās dzīvības trauku ko no dziļas alas esot iznesi Čango. Kas ir čango, es neatradu. Tā lūk.