Vajag klausīties. Katrai izjūtu niansei ir sava nozīme. Tā jau arī ir lielākā cilvēku problēma - laist gar ausīm sīkumus. Un cik tad ir to cilvēku, kas paši to spēj atzīt. Bez tam audzināšanas vaina. Ja jau no bērnības ir ieaudzināts, ka nekas tāds nevar būt, tad arī neticēs.

Ieklausies. Izjūti. Ieskaties.

Domā, ka tie ir tikai gļuki, kas tev rādās aizverot acis?

Kaut kad pamēģini - vakarā pirms aizmigšanas, pacenties iztēloties, sajust to, ka tu lido, ka tu esi bez ķermeņa, tad mēģini sajust, ka tu ej pa gaiteni, tad tu esi pie vārtiem ... nu un tad arī ļoti iespējams, tu spēsi sajust, vai vārti ir vaļā, vai ciet. Tālākais ir atkarīgs no tā, vai tu spēsi ieklausīties, sajust un ieskatīties!