Atminējos ... bij smuki kā maiņijās vienas sievietes attieksme pret mani. Pirmoreiz kad iegāju bankā pajautāt un noskaidrot, tad man bija galvā tā šapka ņeviģimka. Attieksme pret mani bij tāda - ko tu te vispār gribi?. A otro reizi kad iegāju banka pie tās pašas darbinieces, arī man bija tā šapka ņeviģimka un attieksme vēl joprojām bija tāda pati kā iepriekš. A tad kad noņēmu cepuri, tad attieksme diezgan strauji mainījās. Pēkšni tā dāmīte palika tāda laipna un ļoti izpalīdzīga.

Nesaprotu, kāpēc vienmēr kad ieeju veikalā (pašapkalpošanās), man seko to veikalu apsargi. Nu OK ... gandrīz vienmēr. Vismaz tad kad viņi pamana manu ierašanos. ... Laikam pēc potenciālā noziedznieka izskatos.