Neesmu es ļauns.
Ja jau esmu kā cilvēks piedzimis, tad man arī jādzīvo kā cilvēkam, lai gan man to ļoti negribas.
Pārāk ilgi man likuši justies kā bezjēdzīgam un nevajadzīgam radījumam.

Tik nu kad dambis ir pārrauts jāuzmanās, ka es te darbā ar kādai, kas man sen jau kretinē, nepasaku kaut ko "jauku".

Vienkārši gribu sajust to kā ir būt cilvēkam, nevis kaut kādai ēteriskai būtnei. Gribu lai mani pieņem kā to, kas es esmu - cilvēku, vīrieti (kas es par vīrieti ... ibio)