| Mazais meža dīvainītis ar sviesta burku rociņā (savaadaisu) rakstīja, @ 2004-02-06 09:58:00 |
A vot pilna nu man galva ar vakardienas emocijām. Visas tās tagad jāmēģina saprast un aprēķināt. Viena no nomācošākajām vakar bija tā, kad es izjutu neciešami nomācošu vēlmi būt kādam noderīgs un vajadzīgs. Man šausmīgi gribējās sev kādu līdzās. Nē, ne jau fiziski, bet gan dvēseliski.
Katram cilvēkam (un ne tikai) ir savs enerģētiskais lauks. Šie lauki tad nu arī mijiedarbojas cits ar citu. Nu ta vakar man vajadzēja līdzās kādu cilvēku, kura enerģētiskais lauks papildīnātu un uzlabotu manējo.
Būtu pieticis ar sajūtu, ka turpat netālu ir kāds (pareizāk kāda), kas par mani uztraucas un par kuru arī es varu rūpēties.
Un atkal jau vēlos, kaut es nebūtu cilvēks, vismaz nezgribu sev tās dažas cilvēcīgās īpašibas.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: