Ja nebūs sniegs sasnidzis, tad rīt pašnāvnieciski izdzīšu piepi ar moci, protams, ja brālis atļaus. Kā man patīk tā sajūta, kad tiek izņemts līkums uz pēdējās riska robežas. Nu reāli, ja to līkumu neizņem, tad ir skaists lidojums ar visu mocīti kokos. Līdz šim gan esmu samierinājies ar nobrāztām kājām un rokām. Lidojis vēl nekad neesmu.

Pēc tiem braucieniem adrenalīns pietiek ilgam laikam. Bez tam tad ir patīkamas sajūtas, ne tādas kad kārtējie urlas uz ielas piesienas. Eh kā brīziem gribētos būt psiham, maniakālam killerim. Kā tad tās urlas trūktos. Kā tad viņiem tiktu izdemolēti ģimji. Tiktu izlauztas rokas, kājas un citi kauli. Nu a ko padarīsi, ka vienai lielai daļai no tās sugas ģimji paši prasās pēc ķieģeļa, kur nu vēl tad kad šie sāk savas kretīnības muldēt un kārtējos dvaciķ saņķim prasīt. Nu tad vispār elektrošoku pie rīkles, paralīzes gāzi acīs un cilvi pa skaustu.

Neieredzu to sugu, tas arī viss.

hmmm ... labāk palika. Tagad vēl tik paklausīties Canibalcorpses un uzsmēķēt zāli. jeap ...

Pofigisms ir brīvība.

Visu iepriekšējo teica kāds cits ...