Uzmācās milzīgs miega rūķīšu batalions. Aizgāju uzsmēķēt, lai to batalionu padzenātu. Aha ... viņiem nepatīk smēķēšana. Nu un ārā ir tāds jocīgs laiks. Vairāk izskatās un izjūtās pēc pirmās pavasara siltās dienas. Nu un tad apjēdzu kas vainas manām sajūtām šodien. Atcerējos, ka reiz pirms kāda gada vai vairāk pavasarī gāju satikties ar vienu no draudzenēm. Tad man viņa bija kas vairāk kā draudzene. Tad man bija tieši šada sajūta. Ilgas, mīlestība, skumjas par neiespējamo, paša radīta romantika. Skaistas sajūtas, kas mijas ar bezcerīgām skumjām. Tagad jūtos tik ļoti līdzīgi. Gribu pasēdēt parciņā, paskatīties uz putniem, pavērot cilvēkus, izbaudīt cigareti. Eh ...

And once again delete these human fealings.