Nespēju saņemties darbam. Papīri stāv priekšā un pat zinu, kas ir jādara, bet nu nekādīgi nevaru iesākt.

Vakar biju ciemos pie omes. Skumji skatīties uz cilvēku, kuram es nespēju palīdzēt, redzot kā viņš mokās sāpēs. Dienas, nedēļas, mēneši ... nav zināms, kad būs tas brīdis, bet ārsti saka, ka var pienāt kuru katru dienu.

Tāda nu ir dzīve.