Samērā laba nedēļas nogale. Pārbaudīju ko bites dara ar kandiju, ēd. Tas labi. Ierubināju kļavā, suliņa tek, lēnām bet tek. Beidzot nopakoju ieejas durvis vienu pusi mājās, un pamanīju spraugas, kuras jau biju mēģinājis labot, bet toreiz nebija līdzekļu un nācās izlīdzēties ar veco grīdsegu - filci. Baigās spraugas, tāpēc nav ar brīnums, ka māja dzesējas un dažus gadus atpakaļ koridorā ūdens sasala. Jāpielabo vēl tikai durvju apakšas tā daļa kur peles nograuzušas stūri.
Svētdien protams picas. Fetu var rīvēt virsū, bet reāli jēga tikai tik daudz cik skatam. Ar timiānu jābūt uzmanīgam - der aromātam, bet ja trāpa par daudz, tad ir par daudz.
Arī cerētās bulciņas gandrīz sanāca uztaisīt. Gandrīz tāpēc, ka gribēju taisīt ar vārīto olu krēmu, bet nesanāca, jo bērni izdzēra pienu. Tāpēc sataisīju tikai parastas rozīņmaizītes un kanēļmaizītes. Vienīgi pacietas sanāca, vai nu temperatūra ne tāda, vai pārāk daudz sabakstīju.

Kopumā ļoti labi, vienīgi šorīt nevaru pieslēgties realitātei. Labi, ka darbus pagaidām neviens negrūž.