5dienas GIS konference bija diezgan pat OK, vienīgi atkal apliecinājās, ka neesmu cilvēku cilvēks. Tātad pie kafijas netiku, jo ieraugot to baru, parāva panika. Šoreiz arī biju piemirsis paņemt pats savu dzeramo.

6dien saņēmos uztaisīt picas mīklu un picu ar savu mīklu. Sanāca izcili, vismaz tā pirmā. Perfekā kombinācija ir olīveļļā apvārīti ķiploki, to taisa tā lai eļļa būtu ar ķiploku garšu, un tad to smērē uz pamatnes, saulē kaltēti tomāti, mocarella ar zaļumiem, nu un apakšā masai parastais siers ar piena desu, smalki rīvēts. Otrai picai eksperimentēju. Laba kombinācija būtu sniega krabis (garneles bagātākiem) ar ananāsu, protams siers. Uz picas īsti neder salami, jo baigi spiež ārā sāli. Ja atrod salami ar mazu sāls daudzumu, tad moš arī der.

7dien apgaitas laikā secināju, ka vēl pa zemi ir salasāmi labi Antonovkas āboli. Žēl bija mest ārā (vest uz mežu stirnām), vismaz ne visus, tāpēc, atkal jau, taisīju ābolmaizi. Šoreiz gribējās ne klasisko plātsmaizi, un tāda gandrīz arī sanāca. Mīklai eksperimentā mēģināju sviestu aizvietot ar olīveļļu un miltos pamainīju proporciju t.i. 4 kviešu milti : 1 kartupeļu ciete. To visu ar raugu, protams. Secinājums - nākamnedēļ jāmēģina vēlreiz, tikai raugu vajag labāk atdzīvināt un nedaudz vairāk par 25 g uz 0,5 kg miltu. Jāliek šaurākā traukā un augstāku. Tipa amerikāņu pīrāgs, nu ne jau tā glupā filma.
Tad vēl aprgiezām vīnogas un sasedzām mellenes.
Kā lai padzen kurmi un ūdensžurku no sētas? Kaķis jau reizi pa reizei kādu žurku piežmiedz, suns savukārt šad tad kādu kurmi izrok, bet ar to ir par maz, jo īpaši tā kurmju izrakšana parasti nozīmē izdemolētu zālienu un/vai dobes.