Lūk kā sanāca, ka sanāca atkal 7dienu pa virtuvi šiverēt. Un tas sākās tik nevainīgi - sadomāju puikām no āra iestiept vēl pēdējos ābelē esošos ābolus. Sieviete pajokoja, lai uzcepot plātsmaizi. Joku nesapratu un iemīcīju rauga mīklu. Sakarā ar to, ka nav jēga žarīt plīti vienas plātsmaizes dēļ, uzģenerēju vēl 2 picas. Tā kā palika pāri picus virsiņu sastāvdaļas, tad vēl nācās pieražot klāt 9 karstmaizes. Lai vai kā, ābolu plātsmaize sanāca izcila, picas bija supergardas un karstmaizes šorīt aizgāja uz urrā, jo arī bija ļoti ļoti garšīgas.

Tak vēl 6dien vakarā izdomāju, ka sīčiem jāparāda kāds garšīgs pārtikas ķīmijas eksperiments. Saldais krējums, cukurs uz pannas un rezultātā ļoti garšīgas končas. Puikām patika.