Gribēju rakstīt manas pārdomas par notiekošo eiropā - islāmistiem un balto cilvēku debīlismu - tomēr labāk uzrakstīšu par sapni.
Sapnis bija par to kā mēs, kas interesanti visa ģimene, esam pie kaut kādas mājas, kas tā kā ir nonākusi mūsu īpašumā. Pie mājas, un mājai apkārt arī laikam, visur ir smiltis un visādi krāmi. Pārcilāju krāmus atrodas pa kādai interesantai lietai. Tad kāds izber vai drīzāk izsvaida naudu no krājkasītes pa tām smiltīm. Nolamāju to kādu, ļoti liekas, ka tas bija klasesbiedrs Ivars, par to, ka tiek mētāta mana nauda, un sāku to naudu lasīt no smiltīm ārā. Tā pamazām to vācu kopā kad atklājas, ka zem smiltīm kādus 10 cm ir blietēta gaiša virsma. Tā nu tur lasu to naudu, līdz pie mājas ieejas stūrī atkal nokasu visas smiltis un apakšā izrādās ir stikls. Pakašāju nost vēl un tas stikls izrādās ir lūka uz kaut kādu telpu. Attīru lūku un kāpju lejā. Tur senatnīga istaba, nu gadā tā ap 1950 pēdējo reizi kustināta. Plaukti un soli, stūrī kaut kas apklāts. Uz tuvējā sola brūna koka lādīte, kurā iekšā kaut kādi krāmi un dārgumu sarkanīga lādīte (nu tāda figņa ko filmās rāda, kur liek saderināšanās gredzenu) kurā dažas ķēdītes un arfas formas zelta auskari. Viena ķēdīte jeb kaklarota, liekas veidota no rozā pērlītēm. Tālāk istabā brūns skapis, kur plauktos dažādi krāmi un metāla virtuves kārbas, kur vienā ir pogas, bet citā ir diegi un saspraužamās adatas. Tad atminos, ka tā istaba esot piederējusi iepriekšējo saimnieku meitai Elīnai, Elzai , E ..., nu kaut kādai meitenei, kam vārds sākas ar E. ... modinātājs ... FCK
Jau otrais sapnis gada laikā par pamestu, sen aizmirstu istabu ko atrodu senā mājā, kas nonākusi mūsu īpašumā. Galvenais, ka abi šie sapņi liekas ārkārtīgi reāli, tik reāli, ka pēc pamošanās ir ļoti grūti pārslēgties uz šo realitāti.