Nu tad tā, arī mazākais jau gandrīz ar vienu kāju skolā. 5dien bija izlaidums. Tad nu ar septembri būs mājās 3 skolnieki.

7dien sievietei sakārojās atrakcijas uz savas ādas. Domāja braukt meklēt Krapes muižu, bet atlika man uzmest skatu informācijai, ka bija skaidrs, ka tur nav ko meklēt, jo nav ko atrast. Tāpēc ieteicu uztaisīt nelielu ekspedīciju uz vienu dīķi. Aizbraucām līdz vienai klusai vietai, un gājām 300 metrus pa stigu, kur zāle līdz padusēm, tad pāri upītei un krastā augšā. Un tur 2000 m² platībā dīķis. Pat nav aizaudzis. Sākumā caur krūmiem mēģinājām ar pīcku kādu zivteli izmakšķerēt, bet vienīgais ko dabūjām bija visas kājas un zandales un vispār daudz daudz sarkano skudreļu un melno un vispār miljoniem skudru. Izrādās vidējam puikam gandrīz paniskas bailes no skudrām, phe, kas to būtu domājis. Nu lūk, un pēc tam tomēr saņēmāmies tikt līdz dīķa otram krastam, kur tāda kā zālīte. Tur tad nu puikas meklēja sliekas, bet mēs ar sievieti bijām ar atkārušos žokli no skata. Dīķis pilns kā čum un mudž ar sudraba karūsām. Labi, ka tur kāds cilvēks bija atstājis savu 2l Topa alu, kas pēc skata un smakas, tur nostāvējis vairākas nedēļas. Tad nu no tās pudeles tapa trauks, kur saķertās zivteles salaist. Tad nu nepilnā stundā ar absolūti nepiemērotu aprīkojumu piemakšķerējām pilnu to pudeli. Arī lielākais puika tika pie savām pirmajām 2 zivīm. Mazākie gan bešā, bet nekas, jo tagad mums pašiem piemājas dīķī ir 15 sudraba karūsas.

Vakarā vēl izlēkājos pa batutu un tagad kājas jūtīgas, bet tas tā.