Tā kā bija itkā vairāk jā nekā nē nolemts, ka speciāli ataudzēšu matus, lai pēcāk dotos uz kādu Rīgas salōnu apgraizīt šiviļuru. Cietos nosacīti ilgi. Mati līž acī un traucē utt. Beidzot pienācis tas laimīgais mirklis, kad itkā varētu kādu salōnu apmeklēt ... un te nu es saprotu, ka es to nevaru. Bļāviens ... man ir paniskas bailes no visa svešā. Tāpēc došos vien pie senvecās frizierītes, lai tiek ar manu ērkulu galā.

Jo mazāk svešu cilvēku, jo labāk.