Sanāca saruna ar pirmklasnieka skolotāju. Viņiem tur māca, ka no zirga neizmanto ādu. Uz ko es drošvien reaģēju pārāk saasināti, bet nu commoon. Krutākās ādenes ir tieši no zirgu ādas. Segli ir no zirgu ādas. Pie tam ... man cilvēkam praktiskajam ir grūti pieņemt laba produkta izniekošanu. Ja lopam nav piešķirts vārds, tad tas lops ir izmantojams pilnībā.
Piemēram. Nokāvām kazu, kura tā arī tika saukta, jo Zanīti būtu grūtāk piežmiegt. Rijamo norijām, pārējo izbarojām suņiem un ādu gribēju izžāvēt, sagatavot un nolikt pie krēsla, lai reiz tas lops arī pēc nāves man nes kādu labumu. Diemžēl kāds kretīns, droši vien Rita, man to ādu nospēra. Es te par to kazu tamdēļ, ka man cilvēki gribēja ieskaidrot, ka kazas āda nav izmantojama. Ja es visam klausītu ko citi runā, tad ... nu tad es nebūtu es.

Tad nu redz ir tā konfliktsituācija - skolā māca kaut ko tādu, kam es nevaru 100 % piekrist. Ko darīt? Nu pēc sarunas nācās nonākt pie kompromisa - bērns lai turpmāk zin, ka skolā māca tā, bet tas ne gluži var atbilst absolūtajai patiesībāi.