Mēģināšu vakardien pievilkto "metaforu" atminēties.

Ir mums pagrabkūts. Tur putņi dzīvo. Tas trakais vistu bars ir vienkārši vākā. Kad eju iekšā vistas barot, visas gāžas virsū un spiežas pa durvīm ārā. Ir tur viens broilergailis, kuram pārējie putni ir pilnīgi pie vienas vietas. Ja tas gailis ir kaut ko ieņēmis prātā un uzņēmis virzienu tad tas tiek panākts un sasniegts pilnībā ignorējot pārējos zvērus. Viņš apkār neiet, viņš kāpj pāri. Vēl tai barā ir divas cukurvistiņas. Mazas smukas un pirmajā brīdī liekas baigie mīļumiņi, bet reāli ir baigākās pakaļas, lecas ar visiem. Vēl tur ir 4 pērļu vistas. Dzīvojas pa augšām un skaļi bļaustās, bet pagaidām tolka nekāda. Dējenes parastās. Bramas vista savukārt gozējas un izskatās smuki, tolka gan maza, jo pārējais bars šo izstūmis. Un tā. Vistas olas tagad nedēj. Es viņas tik baroju baroju. Broilergailis nepakautrējas pat rokā vai kājā ieknābt.
BET CIRVIS TA IR MAN!

Vistubars - politiķi.
Gailis - oranžie.
Cukurītes - jaunā partija.
Dējenes parastās - deputāti.
Bramas vista - prezidents.
Es - tauta.