Pļaķ kā pauris sāka sāpēt. Za to beidzot datu pārnes process aizgāja. A to jau domāju, ka galīgi smadzeni būtu atšālējis, ka neko sakarīgu vairs nevaru izdarīt.

Un ziemsvētki sāks.
Egles pilns mežs (a kā šito vārdu pareizi raksta?) a jēga ta? Mājās to vairs nav kur nolikt. Tur kur pagājšgad jolka durka stāvēja, tagad sīkajam gulta. Māju atkal pārkārtot? Kaut kā negribas. Citur jolku durku likt? Bīstami. Lielais mazais tak nagus nevarēs novaldīt, ta ka jolkai durkai jābūt vietā kur tā visu laiku ir redzes lokā. Nu lielajam mazajam tāda laba fiška - mamma vai tētis kaut ko aizliedza? Značit jādara tā lai senči neredz. Kā to izdarīt? Nu kamēr senči otrā istabā ir jaaiztaisa durvis uz to istabu un tad var strādāt nedarbus, jo senči tak cauri sienām neredz ko es te daru. Gudrnieks jau nu pa lielo. Nu ... kā lai kaut ko mājās paglābj no bērna netraumējot bērna psihi???