7dien nospļāvām pār plecu, aizbraucām un nopirkām putekļu dzenātāju - sūcēju.

Nezināju, ka šampanietis var sasalt. pusnakts gaidīšana bija amizanta. Pēkšņi piefiksēju, ka tak tūlīt tak tas kling klang esmu klāt jaunais gads. Ķeru šampja pudeli un mēģinu atmūķēt. Mokās tā, mokās šā, bet šis nepakam nenāk vaļā. Pusnakti nu jau ieskandina ciemā trakotā uguņošana, bet es vēl mokos gar šampja pudeli. Vopā - nolūzt koŗķis. Nu sameklēju nesen iegādāto koŗķu vilcēju un mokos tālāk. Izrādās, ka šampja korķī nemaz ar tā nevar ieurbties. Nu tad beidzot. Koŗķis ārā. A vot še tev. Šampis vēl nav lāgā atkusis :) Lai nu kā nebūtu, sieru pārēdāmies kārtīgi un pat pašu darinātais cepetis bija ļoti garšīgs.