Vot no rīt atkal skrobe. Pirmām kārtām jau kļūda bij iekāpt pirmspēdējā vagonā. Nu bet par lietu. Rīgā izkāpjot no vilciena ir baisi kretīniskais pasākums - tikt līdz tuneļa trepēm un pa viņām vēl nokāpt. Problēma slēpjas iekš tam, ka ir šausmīgi daudz ļaužu, kas grib tik pirmie un ātrāk, un es tam pa vidu arī pirmais un ātrāk. Tas ta būtu vēl pofiks. Bet ir tādi radījumi kā veci nevarīgi cilvēki. Šorīt konkrēti babuļa raibā kleitā un mākslīgi dzelteniem matiem. Nu velkāz pa to trepi lejā. Tā velkāz, ka visu satiksmi čakarē. Vošim tiem pūpēžiem vajag kaut kādu slidkalniņu tur uz trepēm ierīkot. Nu kamēr viņa nolien līdz tunelim ir pagājušas 5 minūtes un viņa ar savu vilkšanos ir paspējusi izbesīt 127 cilvēkus. Nu ja būtu slidkalniņš, tad tik babuļu uzsēdina uz renes un aidā. I pati ātri pārvietosies i citiem netraucēs.