Nedēļas nogale bija autā.
7dien beidzot atbrauca ielikt grodus. Tas bij pizdecs. Vispirms jau 7diena sākās ar mašīnas nokāvienu. Kaut kas elektronikā pizdec. Nu pagaidām ir piedabūta pie dzīvības un kust. Tad atbrauca auto ar krānu. Nu tāds kaut kāds, kas ķieģeļus vadā. Iebrauca pļaviņā tā, ka tur arī palika, nemaz neticis līdz bedrai un grodiem. Kādu stundu čakarējās. Beigās komunāla šefam pajebala un aizbrauca pakaļ lielajam traktoram (nu tas monstrs ar milzīgajiem riteņiem un locas pa vidu lai pastūrētu). Atbrauca traktors, izjāja grāvi un krūmiņus, ievilka smago dziļāk pļaviņā līdz bedrei un grodiem. Tad tālāk grodu ielikšana bija bez problemo. Tad 20 minūtes čakarējās kamēr piedarbināja to traktoru. Pienāca laiks vilkt to mašīnu arī ārā. Vilktin vilka - pārgrieza 2cm diametra stieni kā špicku. Tad tapai izlīdzējāmies ar senču atvesto lomiku. Tagad sēta izskatās kā kaujas lauks ar bedrēm un vaļņiem. Nu bet grodi ir iekšā.
Tad sākās nākošā jautrība - caurumu kalšana grodos. Nojājos atlikušo 7dienu un vēl vakar pāris stundas. Nu bet tas nu ar ir izdarīts. Tagad tik bedres aizrakšana - tas būs pizdecs.

Un šorīt diena sākās ar auto spuguļa atlaušanu pret garāžas durvīm. Vnk kopš vakardienas reibst galva.

Nu bet patiesībā viss ir kulē! Sīkais arī laikam nu beidzot sāk atpuņķoties. A sieva jau vakar pamatīgi apsauļojās.