Ui, tev tiešām, tiešām, tiešām nekad nav gribējies, kaut kāds būtu atklājis vienkāršu un efektīvu līdzekli, kā efektīvi aizbāzt bērnam muti?

Manuprāt, "slikta izteikšanās" nav nekas vairāk kā "slikta izteikšanās". T.i., tā nav reāla darbība. Tā diez vai jelkādā veidā ir "sliktāka" par "sliktu domāšanu", un, ja tā palīdz nedomāt slikti (tip pateicu-aizmirsu), tad ir pat pozitīvi vērtējama.
Savukārt pareiza domāšana situācijās, kad bērns kārtējo reizi neciešami bļauj - nu, tā jau ir augstākā pilotāža, kas prasa ļoti stiprus nervus un ļoti sakārtotu domāšanu. Bet tā ne apstiprina, ne noliedz mīlestību/pieķeršanos/rūpes. Tas viss var ietvert sevī arī dusmas, galu galā mēs visi taču esam dusmojušies uz to, ko mīlam. Un arī mūsu vecāki ir uz mums dusmojušies, diez vai tas nozīmē, ka viņi mūs nemīl.