Nu, viņam regulāri pēc šādiem izteicieniem klūp virsū beibes ar uzbraucieniem par to, ka viņš slikti izsakās par savu bērnu.

Ja es pareizi atceros, man arī laiku pa laikam ir gribējies bērnu ja ne pa logu izlidināt, tad kaut kur nobāzt noteikti. Un man šķiet, ka tas neliecina par mazāku mīlestību vai rūpēm, izbesīt var arī tas, ko mīli. Un atklāti pateikt, kādas sajūtas reizēm pārņem, arī ir OK.

A līdzjūtība - vienkārši kā labam paziņam ;)