Veci maili
Atbraucu mājās, iekritu gultā. Visi stūri man atgādina to, ka vakar biji pie manis. Jekas tagad ir saistīts ar tevi. Nekad nebūtu iedomājies, to cik stipri 7 stundas var mainīt apkātni kurā esmu nodzīvojis teju mēnesi. Katru mīļu brīdi gribas tevi pasaukt no malas un pieviklt sev klāt - tik blakus tu tagad esi.

Interesanti,ka kopā esot nemaz nezinu cik ilgi mēs saprastos nevainojami. Vai skurbulis, kas turas 7 stundas saglabātos arī tad, ja paietu 10 dienas, 20gadi? Protams ka ne, tikai jautājums kas nāktu tā vietā. Vai to vispāŗ var zināt. Vai viena lieta nomaina otru, jeb abas ir paralēli, un tikai otra sāk dominēt pār pirmo kādā brīdī. Nezinu.

Negribu arī par to tagad domāt.
Gribas tikai gausties un sevi žēlot par to, ka neesi man blakus.