sarma-karma

sarma-karma

sarma

[	userinfo	\|	sc userinfo	]
[	archive	\|	journal archive	]

	[Dec. 6th, 2005\|03:34 pm]
kāpēc visas sliktās un skumjās lietās parasti sarodas visas kopā, pēc kārtas un vienlaicīgi? tā nav godīgi.
Link	Leave a comment

[Dec. 5th, 2005|01:28 pm]

[	Current Mood	\|	apcerīgais	]
[	Current Music	\|	Belle&Sebastian, Freak	]

vispār es arī gribēju pateikt, ka vienmēr patīk ar draugiem un labiem paziņām aiziet uz bāru Rīgas centrā, kur ir liels galds, pie kura nekad neviens nesēž. Galda vidū ir krāns. Tur var skaļi smieties un skan forša mūzika. Piektdien visu vakaru skanēja BiestyBoys (droši vien, ka grupas nosaukums ir uzrakstīts nepareizi) "Suck my dick!"
Patīk Mārtiņi. Patīk, ka ir cilvēki, ar ko kopā var neliekuļot.
- sarmīt, kāpēc tas viss tā notiek?
- tāpēc, ka apkārt ir liekulības tirgus. mums nekas cits neatliek kā dažkārt spēlēt līdzi
jā, un man patīk, ka ir cilvēki, ar kuriem Tu vari nejusties kā tirgū, kur pārdod visu un liekulīgi smaida, lai tikai vairāk saņemtu. Pārdot un pirkt var visu, sākot no tauriņiem līdz dievišķai cilvēka miesai (kā čakam). Man prieks, ka varu saņemt un dot tik tāpēc vien, ka esmu, ka Tu esi.

Atkal ir tās sajūtas, kas pirms gada man atņēma bērna acu skatu uz pasauli, un tas mani izmisīgi skumdina.

Link

26 comments|Leave a comment

	[Dec. 4th, 2005\|09:26 pm]
esmu atgriezusies no miermīlīgi romantiskā brauciena uz ludzu. vislabāk man patika atpakaļbrauciens, kad mēs nonācām pie ļoti svarīgiem secinājumiem: 1. Ludzai nepieciešama attīstība, tāpēc ir jāatver 50stāvīgs kazino. Līdz ar to, tiks izveidota arī lidosta Ludzā un biļetes reisam Hītrova-Ludza nevarēs dabūt mēnešiem uz priekšu. Tāpat Ludzā tiks atklāta nafta. Naftas rezerves būs prakstiki neizsmeļamas, tiesa gan, vēlāk atklāsies, bet tas jau nevienam nav jāzina, ka ludzeņiesī vienkārši nejauši ieurbušies kādā Krieviejas naftas vadā. 2. Ir jāatīsta urinoloģija. Mēs - es, osīts, gunārs, garais un diženais vidzemes apgabala kandidāts - valdīsim pasauli, jo būsim patentējuši urīna ražošanu saimnieciskiem mērķiem. galu galā, arī dzeramā ūdens krājumi drīz var beigties. Tas ir pavisam nopietni 3. Ir jāpieņem vaislas likums un jādzied slavas dziesmas vaislai. Kas to nedara, tiks pakļauts nāves sodam - stoning - nomētāšanai ar akmeņiem. Vai citos gadījumos - saraušanai gabalos vai uzsēdināšani uz pīķa. Starp citu, stoning kā soda veids vēl joprojām šur tur pastāv. Un tā arī likumā drošvien stāv rakstīts - stoning Semn nebiju tā smējusies par muļķībām. Bet, ja nopietni, man vienmēr patīk aizbraukt uz Latgali. Jo tur ir tik daudz ko dot, jo tā noteikti nav Rīga. Jo tur ir pavisam citi noteikumi. Dažreiz ir jāizsauc arī policija. Bet kopumā - ir jādomā. Ir jāpasēz pļaviņa ar basām kājiņām un jāpadomā. jāatļaujas riskēt. Jā, mani laikakam iedvesmoja Anta Rugāte un Valentīna Lazovska.
Link	18 comments\|Leave a comment

	[Dec. 1st, 2005\|09:44 pm]
un jo vairāk es diedelēju skaistu mirkļu, jo vairāk es sapratu, ka vienīgais, dēļ kā ir vērts dzīvot - mīlestība. jā, tas ir tas mērķis uz ko viss tiecas. visiem nē, jo pārāk daudzi sev iestāsta, ka nemaz nē. Bet man sāk liekties, ka tagad es runāju par sevi. Vai mīlestībai ir jēga tikai tāpēc, ka Tu kādu ļoti mīli? Acīmredzot jā. Tagad es to zinu. Vienalga cik vasaras paliek sāpīgas, ja ļaujas ziedu mirklīgajam skaistumam. Rudens ir neizbēgams. Skaistums - maldinošs. Mīlestība - paliekoša.
Link	3 comments\|Leave a comment

	[Nov. 29th, 2005\|12:16 pm]
Čā! Vakar vakarā tika sperts viens no pirmajiem soļiem, lai es dzīvotu viena. Tas notika tā: Manai draudzenei anetei Konstei mājās ir kaķis. Citi gan domā, ka viņai mājās ir pūce, bet tas nav svarīgi. Kaķis ir diezgan labs eksemplārs ar labajiem ciltsrakstiem un tādā garā, viņam ir labi zobi, piemīt aristokrātisms, bet ir bailīgs tomēr. Nu lūk. Anete ir nodomājusi iegādāties arī kaķu meitenīti, arī aristokrātisko kaķi un tad, protams, būs bērni, t.i., kaķēni. Vienu es varēšu dabūt. Tā kā man mājās ir nevienozzīmīga attieksme pret mājdzīvniekiem (alerģijas, ieskati par dzīvnieku dzīves jēgu), tad man ir jādzīvo atsevišķi jau tad, kad būs tas kaķēns. jo citādi - kur tad viņš dzīvos? Taču ne jau pagrabā vai Lojā? Nē, pie manis. Tagad sākšu tam gatavoties. Vēl es gribētu teikt, ka tagad neesmu darbā, un nevis tāpēc, ka esmu slima, bet tapēc, ka esmu kaut kādās mācībās par jaunu datora programmu. Mēs taču gatavojamies elektroniskā parasksta ieviešanai, lai gan e-lietu ministrs Jānis Reirs ir diezgan nemanāms. Varbūt viņa vispār arī nav. Tad es vēl gribētu paust savu sajūsmu par sevi pašu un savām metodēm. Pēc kādiem gadiem diviem varēšu lasīt lekciju par šo tēmu, bet pagaidām lai tie, kam vajag un nevajag, domā, ka es saprotu mazāk kā īstenībā saprotu, ka viss notiek neapzināti, lai gan īstenībā notiek apzināti!
Link	4 comments\|Leave a comment

	[Nov. 26th, 2005\|04:20 pm]
Mna nepatīk, ka man Ciba rādās ar mazajiem burtiem. Tātad tagad būs sūdzība. Man vajadzētu arī adresātu. Pagaidām nav. Man sāp vēders. Jau 3 dienas. Ko tas varētu nozīmēt? Dedzinoša sajūta ap diafragmu. Tas laika saucas kunģa rajons. es negribu nekādas kobras. Arī tad, ja tā ir mīlīgā Bērnu slimnīca. Tad man ir jāraud. Dažbrīd man uzmetas karsoņi. Nepatīk slimnīcas, jo tur pret cilvēkiem neizturas kā cilvēkiem. Vienreiz man šuva pieri. Tante šuva, neko nepaskaidrojot. Rokas smaržoja pēc cigaretēm. Blaku stāvēja viņas brūtgāns, kas smirdēja un viņa pļāpāja, itkā starp citu, šuva man pieri. Pirms tam, nebrīdinot, sapotēja pieri. Jums patīk, ka ne no sā ne no tā acij tuvojas liela izmēra adata. Raudāju. Viņa ņirgājās. Tagad redziet, cik man grūta dzīve. Vēl aizvien nevaru sagaidīt to fotogrāfu. Ne jau katru dienu es esmu tik skaista. Vakar arī biju skaista. Tiesa, tikai pēc tam, kad pie manis bija paciemojies frizieris. Secināju, ka daudz kas slēpjas apakšbiksēs.
Link	3 comments\|Leave a comment

	[Nov. 26th, 2005\|03:55 pm]
Es ierakstīju garu penteri, bet tas pazuda. Jo man daždien ir stulbs i-nets. Gribēju tikai pateikt, ka šodien esmu ļoti skaista un mani brauks fotogrāfēt Dienas žurnālists Kalns. Viņš būšot tikai T-kreklā.
Link	Leave a comment

	[Nov. 25th, 2005\|05:24 pm]
Paldies pika par izlasīti! Patīk. Jo sevišķi pēdējā Bonus track. Ziemīgi kā mammām. Šodien braucu uz Valmieru un žēl, ka mašīnā nebūs cd atskaņotāja
Link	2 comments\|Leave a comment

	[Nov. 23rd, 2005\|10:43 pm]
Mjā, manu pasauli veido sīkumi. Pērļu imitācijas krelles. Puķes pie zābakiem. Jā, tās gan vienā dzimšanas dienas ballē pazzuda. Pērku lietas un priecājos. Grāmatas, veļu, smaržas, ķermeņa losjonu vai blūzes. Bieži sanāk nopirkt blūzes. Jo vienkāršāk. Visgrūtāk ir nopirkt bikses. Visas jāatšuj. Nerodas nākotnes vīzija smacīgajā pielaikošanas kabīnē, bet tas taču ir tik svarīgi. Ar kurpēm ir vissmieklīgāk. Esmu profesionāla kurpju mainītāja. Es nemāku staigāt, līdz ar to, viis apavi salūzt pēc mēneša - diviem. Nu varbūt vienkāršas iešļūcenes nē. Nu jā, un tad es jau ar seju Zinu savas tiesības rutīniski iesoļoju veikalā un dabūju atpakaļ savus latus. Dažus metrus tālāk jau nākamie apavi rokā. Es vienmēr viņus pētu ar domu, kas tajos visātrāk salūzīs. Profesionāls skatiens. Jā, man ir vājība uz lietām, kas man nav derīgas. Un es nopērku kurpes, kas tik un tā saplīsīs. Visjaukāk bija veikalā atzīties, ka ļoti labi zinu kārtību kā šeit izsniedz naudiņu, nav jau pirmā un pēdējā reize. Pārdevēja bija krieviete, un, lai gan latviski prata, ar to joku valodu jau ir kā ir. Nu ko nu par kurpēm, skumji, protams, ir šķirties no tādām, kas tiešām patikušas, bet, kā teicis viens klasiķis, mēs piedzimstam nevis lai atrastu kādu ko mīlēt, bet lai nomirtu. Arī kurpēm savs laiks. Pie manis tās dzīo vētrainu, piepildītu, bet īsu dzīvi. Par lašiem? Jā, kad man ir skumji, nopērku lasi, bet kad atgriežos no vismaz 2 dienu ballēšanās, ēdu garneļu salātus un paipalu olas. Tikai tajā stulbajā Mego nemāk sakarīgi saldēt. Garnelēm vienmēr atsaldēti galiņi. Un tad vēl ir vesela varza ar sīkumu stāstiem. Piemēram, par organisko vajadzību pēc mierīgās dienas, drīzāk mierīga, skaidra rīta ģimenes lokā. Kārtīgu virtuvi (Ej, Frika, sakārto, kamēr Madara fano par basketbolu). Kafiju. Klusu Latvijas radio fonā. Sestdienas avīzes. Jā, tās ir manas mīļākās. Duša. Un diendusa. Un es zinu, ka tie ir sīkumi, bet man patīk zināt sevi. Citi nezin pat to. Kas Tev patīk? Nu nezinu. Ko Tev dāvināt? Ai, nu nezinu, nevajag jau tērēties. Haahah. Un tad es ņemu krāsas biezas sarkanas un ar rokām mālēju logus. Nu ne jau manus. Tādus, kas nekur neeksistē. Pat sapņos ne. Tikai mirkļa iedomas. Uguns. Uzdrīkstēšanās. Garām pabrauc vilciens. Smaili papēži skrāpē flīzes. Dakšiņas griezīgās skaņas, neveikli saskaroties ar šķīvi. Liekas, es redzu visu. Tveru pēc, bet plaukstā nekā. Sīkumu kūkumi met melnus līkumus. Apkārt pelēks, bet es izmainu kurpes, kā citas maina vīriešus. Man vienalga, ka pelēks. Man ir kaut kā silti, lai nepaliktu skumji....
Link	4 comments\|Leave a comment

	[Nov. 23rd, 2005\|10:41 am]
šodien es esmu iekonservējusies. maz kustos. nedaru neko. jo man kaut kā pietrūkst. laikam spēka. man vēl aizvien piemīt šarms, bet to jau nevar manīt, jo iekonservējusies. kā zvērs, kas dodas ziemas guļā un izmanto savu ķermeni pēc iespējas mazāk.
Link	1 comment\|Leave a comment

	[Nov. 17th, 2005\|11:32 pm]
aizved mani uz konfekšu veikalu. bet Tu tikai soli banānus un banānus. nu labi, var arī banānus, man jau tās konfektes tā, man vairāk Tu. bet arī no tā nekā. njā, un tad, kad es gribu aiziet, Tu tomēr soli man tās konfektes, bet man jau saldumi tā ne sevišķi. kāpēc tad tas konfekšu veikals. ne jau tāpēc, ka ir tāda lēta dziesma. tā vienkārši iegriba. tie naktstauriņi jau cilvēku sirdīs ne veikalos. sirdis nocietinātas māju pamatos kā ziedonim. lai tiktu klāt, jānoārda viss nams. vai Tu ļausi to noārdīt vai noārdīsi pats? un es par sirdīm un naktstauriņiem, bet Tev atkal banāni, banāni. varbūt šī vienkārši ir atkal kāda lēta dziesma par nesatikšanos?
Link	2 comments\|Leave a comment

	[Nov. 16th, 2005\|07:39 am]
ģirts saka, ka man kaut kas nav kārtībā ar zemapziņu, ko man darīt?
Link	1 comment\|Leave a comment

	[Nov. 16th, 2005\|07:30 am]
Mēs vēl joprojām mājās klausamies latvijas radio. visas programmas pēc kārtas. izrādās, ka latvijas radio 4, laikā, kad kāds ētera cilvēks nerunā krievu valodā, raida tīri sakarīgu mūziku. Es nāku mājās ar domu, ka būtu labi, ka neviena nebūtu mājās, tik ļoti sāka sevis pietrūkt. Bet mājās secinu, ka tēvs ir atgriezies ar visu savu dzimšanas dienu. Pazūd elektrība, ēdam nēģus un vistu, protams, sarijamies, jo tā ir mūsu ģimenes tradīcija. Ko gan citu darīt, ja nav eektrības. Ja nu vienīgi var spēlēt ēnu teātri par alkohola postošo ietekmi un stāstīt stāstus kā mirt Kenijā kā Latvijas patriotam. Pats svarīgākais jau šobrīd ir tas, ka esmu darbā stundu agrāk nekā nepieciešams, jo man šodien ir tāda aura, ja!
Link	1 comment\|Leave a comment

	[Nov. 14th, 2005\|09:13 am]
Labdien, Sarmīte Fonā skan radio Skonto ziņas. Naktī gaidāma vētra. Kafija. Mjā, nav laikam vairs svētdiena, kad kafija aizvietota ar ūdeni. Sestdienas seminārs bija mīļs un izdevies, ja nu vienīgi Andrim Ārgalim nebūtu tik ātri jāskrien uz volejbolu. Simulāciju spēle ir jauka un šķiet, ka pat cilvēkam - Simulāciju spēlei tā šķiet atkārtošanas vērta. Man patīk, ka parādās jauni līderi un atplaukst agrāk neredzētas zvaigznes, kuru idejas nav tik banālas kā tomam nordem. Neskatoties uz banalitāti, viņa komanda naz kāpēc uzvar. Uzvarētājs paņem visu. Mjā, es to dziesmu laikam dziedāju kādus 25 reizes, ļaujot (laikam jau apzināti) sevī iezagties tam smeldzīgumam, ko rada visādi banāli vārdi. Atšķirībā no frikas un elīnas, man patika arī vakara neoficiālā daļa. Nepamet sajūta, ka es esmu nepārtraukti smējusies. Tā dēļ arī tiekam diskvalificēti no bučošanās konkursa, jo smejamies pat skūpstoties. Man jau liekas, ka tas ir orģināli. Frikai nē - bet mani tas skumdina tikai mazliet, jo es zinu, ka man ir bijis jautri. Patīk gulēt tā, ka citi domā, ka es neko nedzirdu, bet īstenībā jau dzirdu, tad, protams, var dzirdēt interesantas lietas. Patīk pamosties starp diviem vīriešiem un atkal smieties par to, ka viņi nav izdarījuši pilnīgi nekā no solītā. Patīk iet pakaļ novēlojašamies viesiem, ko pa vienam ievedu un piedāvāju izķeršanai. Patīk ar Tomu atkal zvanīt artim, lai viņš skaita to dzejoli, bet artis pirmo reizi ir izslēdzis telefonu. Tas laikam tāpēc, ka viņam nebija lādētāja. Patīk klausīties Brenča dzeismiņu par hobijiem, ko tagad mājās dungo māsa. Patīk skatīt visādas bērnišķības, kuru rezultātā pat dabūju pa galvu no vienas dūdiņas. Patīk arī vērot vispakārt esošo seksuālo enerģiju un tās radītās sekas. Bet tagad es priecāšos par deputātiem, kas nes darbiniekime konfektes tieši tad, kad par tām iedomājās
Link	3 comments\|Leave a comment

[Nov. 11th, 2005|09:57 am]

ES vēl aizvien nesaprotu, kāpēc man piektdienas ir tik ražīgas, tik ievesmojošas, tik priecējošas. Piektdienās parasti ar prieku izdaru visu to, kas nav izdarīts un vēl un vēl. Piektdienās var likt skaistu mūziku, rakstīt skaistas redakcijas slejas (jā, jā, Anete, šis ir tas rīts, kad viena no tām 3 taps) un dāvāt prieku citiem.

Smaidu, jo pamazām uzzinu, ko tik Anete nav salūgusi uz savu vārda dienu. Tik tiešām -krējumiņš. Pat sāku gaidīt 18. novembri, lai zem sarkanbaltsarkaniem karogiem redzētu, kā viņi visi vienojas kopīgā dziesmā. Es gribēšu kaut ko nodziedāt, bet man nav pavadījuma. Vai kādi ielūgtie muzikanti (piem. astma ) nevarētu man palīdzet?

Link

6 comments|Leave a comment

confession

[Nov. 3rd, 2005|11:39 pm]

[

Current Music

Damien Rice, Eskimo

]

Piemēram - bija laiks, kad es sev riebos. Man nekas nebija svēts, salaidu ar 3 vīriešiem vienā nedēļas nogalē, izlikos, ka man nav nekādu emociju, un raudāju tikai tad, kad citi bija pārāk vāji (vai pārāk piedzērušies), lai to saprastu. atlika tikai smieties. par mani. un manu, ne no kurienes uzrodošos sirdi. lai gan tā ļoti mīlēja.
Un man ir bijis diezgan ļoti jāsaņemās, lai sāktu ar sevi strādāt, lai saprastu, ka manī ir problēma. Esmu centusies norobežotoies no visa pēdējā laikā, dažbrīd pat pārāk, aizmirstot arī savus neformālos un formālos pienākumus, braucu mājās 7os, jā tiešām, eju gulēt pusdesmitos. un tagad cenšos sevi atdzīvināt. Man tiešām pēdējā laikā fiziski nebija spēka, vnk, nevarēju. Un tagad cenšos sevi stiprināt visādi, ar vitamīniem, miegu, super veselīgu uzturu (cik nu tas mūsdienās iespējams), literatūru un smaidu. Jā, un jūtos labāk, esmu jaukāka un ar pozitīvākua attieksmi pret dzīvi. Un pārsvarā jau to es daru savas ģimenes un draugu dēļ, jo nekā cita nav svarīgāka kā ģimene un draugi. tiesa, otrie ir pārejoši. Mjā, un tagad esmu jauka, tik tiesām daudz maz sevi savedusi kārtībā, tā ka nav kauns, un tieši tagad maniem draugiem kaut kas sāk nepatikt. Vai arī viņi mani pēkšņi vairs nepazīst. Esmu pat mazliet apvainojusies. Jo, tas, kas man ir ticis visu laiku pātmests, nu ir novērsts. Tagad lūk netīk, ka vairs nepaļaujos uz automātisku bezierunu kārtējā monologa uzklausīšanu ar - Ko? Tiešām? Kāpēc? Zini kā bija agrāk? Zini kādi ir cilvēki? Un tad vēl rūpēšanās un nemitīgā uzticēšanās, protams, ka nevar būt nekādas runas par kaut kādu paļaušanos no viņu puses. Varbūt es nemaz neesmu domāta draugiem, jo viņiem es neesmu laba ne kā mauka ne kā draugs. Vai nav vienalga vai sirdi uz trotuāra sabradā sviedrainas sieviešu kurpes vai Tavas šķīstās, basās kājas?

Link

5 comments|Leave a comment

	[Nov. 2nd, 2005\|05:20 pm]
Tiko atcerējos, ka man drīz būs vārda diena. Tāpēc visi, kas zin, ka es viņus ielūgšu, gatavojaties neaizmirstamam pasākumam. par to, ka pasākumi pie sarmītes kolātes ir neaizmirstami, kā jau agrāk teicu, runā arī presē. Ielūgšu kādas 4 meitenes un kādus 8 zēnus, un visiem būs jādāvina man dāvanas un jāiestudē teātri! Tā lūk. Tiesa, izguldīt es varu kādus 10
Link	Leave a comment

	[Nov. 1st, 2005\|11:18 am]
Šodien man ir drēgni, lai gan nemaz tik auksts nav. Vnk, ir tādas dienas, kad ir auksti kaut kādu citu iemeslu dēļ. Un nē, es neesmu bēdīga. Varbūt vienīgi apcerīga un pastulba reāliste. Anete un Ģirts ir par mani satraukušies, jo izrādās, novērojuši vienu un to pašu. Jāatzīst, Ģirtā var novērot to pašu, ko manī. Tātad, jāsatraucas arī par Ģirtu. Kāpēc par viņu neviens nesatraucās?
Link	6 comments\|Leave a comment

[Oct. 29th, 2005|07:49 pm]

[

Current Music

Damien Rice - Amie

]

Radio balle bija tik jauka, ka vēl tagad jāsmaida. Tā ietilpst kategorijā - balle, par ko runā vēl ilgi. Un ir uzvarējusi konkursā par labāko Rudens balli. Radio balle jādala divās daļās, jo pa dienu notiek oficiālāka pieņemšana, kur Dzintris uzaicinājis visus, kas,kā viņš pats saka, ir personības un kaut kā padarījuši šos gadus radio iespējamus, skaistus un paliekošus. Inčīgi ir uzklausīt sātstus, par to cik skumju, cik mīl, cik jāraud, ka tā nav godīgi. Ka man pašai tas pielīp un arī gribās mazliet raudāt. Pārāk daudz labu vārdu vienai dienai. Un radio darbiniekos tiešām ir kaut kas tāds mīļs, laikam radio tiešām ir tā īpašā aura, kas cilvēkus tur kopā, arī neskatoties uz to, ka atalgojums nav tas lielākais. NU jā, un dinejā spēlējām realitātes šovu trešais lieks (var arī ceturtais, piektais utt). Jo mācāmies no Uģa Poļa, Ulda Dukas un citiem, kas piesliecas. Uldis Duka vispār bija mūsu ar māsu labākais draugs, jo viņam nu nemaz neesot ļaunu nodomu attiecībā uz mums.
Pēc visvisādiem darbiem, dods svinēt Edgara dzimšanas dienu. Iepatīkās tējnīca, kur edgari svinās. ne ko vairs negribas, tikai zvilnēt uz pēļiem un sūkt dizzy matē tēju. bet te daži saka, ka vajag gan. Vakars turpinās Ai, Carambā, kur ar tiek nolemts tikt pie vēl dažiem ielūgumiem un radio vakara pasākumu. Protams, ka tas iadodās.
Un tad arī ierodamies Rudens ballē Nr.1. Radio ir mīļs, un man ir slinkums to visu rakstīt, kā man patika radio balle, jo to jau diezgan izsmeļoši pastāstījusi Elīna Kolāte. Man patīk tēva kabinets naktīs, kad maza gaismiņa un Doma laukums izskatās tā kā nekad agrāk. Armandam ir skudriņas vēderā, jo viss ir pārāk īsts, nu es domāju radio ar Griničas laiku un Vilhelma Purvīša gleznu, Doma baznīcu un slepenajām durvīm sienā un radio balsīm. Esam vakara jautrinieki, un iesaistam arī Dārijas un citas tantes dejās. Paralēli viesiem citiem pāriem, mani fascinē pāris - Gunārs un Dārija Juškēviča. Patīk sarunas, patīk studijas Rihards, reklāmas daļas cilvēki un ziņu cilvēki.
Pārāk daudz jauku lietu, tāpēc nogurums noliek mani un armandu pie vietas un no rīta pamostos cienīgajā tēva kabinetā uz dīvāna. uzvelku kurpes un esmu viens-divi mājās.

Link