sarma

ES vēl aizvien nesaprotu, kāpēc man piektdienas ir tik ražīgas, tik ievesmojošas, tik priecējošas. Piektdienās parasti ar prieku izdaru visu to, kas nav izdarīts un vēl un vēl. Piektdienās var likt skaistu mūziku, rakstīt skaistas redakcijas slejas (jā, jā, Anete, šis ir tas rīts, kad viena no tām 3 taps) un dāvāt prieku citiem.

Smaidu, jo pamazām uzzinu, ko tik Anete nav salūgusi uz savu vārda dienu. Tik tiešām -krējumiņš. Pat sāku gaidīt 18. novembri, lai zem sarkanbaltsarkaniem karogiem redzētu, kā viņi visi vienojas kopīgā dziesmā. Es gribēšu kaut ko nodziedāt, bet man nav pavadījuma. Vai kādi ielūgtie muzikanti (piem. astma ) nevarētu man palīdzet?