sarma-karma [entries|archive|friends|userinfo]
sarma

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[Oct. 28th, 2005|05:00 pm]
Tiko biju smieklkīgā pasākumā. Kā man patīk. Dažas lietas apriebjās , bet citas nebeidzas nekad. Piemēram mīlestība. Arī Latvijas radio. Un man. Man patīk spēlēt spēles kopā ar māsu. Un atnākt, saprast, ka gribas ļoti raudāt, jo ir neaizmirstamas attieksmes, neatkarīgi no tā, kā darbības vārds lokās nenoteiksmē
Link3 comments|Leave a comment

[Oct. 24th, 2005|04:33 pm]
Vajadzētu tā kā iemīlēties...
Link8 comments|Leave a comment

[Oct. 23rd, 2005|05:47 pm]
Ja esi ieplānojis nedēļas nogali mierīgā stilā, bet te pēkšņi gribi vai nē Tev uzglūn baļļuks pašas mājās, nekas cits neatliek, kā atstāt drūmumu zem gultas un ballēties. Protams, ka mans maģiskais baļļuka viesu skaits - pieci vai seši, tika viens-divi pārspēts. Bet par to igņojos tikai no rīta, jo baļļuka dalībnieki turpina ballēšanos un neiet mājā, skaļi uzvedās un neklausa. Ta man netīk, jo grib sev vismaz vienu brīvu mierīgo dienu.
Itkā Elīnas vārda diena. Bet tik un tā jūtos kā saimniece, jo jubilārs dažbrīd ir aizmidzis vai pazudis. Taisu viesiem ēst un pieradinu pie ābolkūkām. Tas nebeidzas labi, jo beigu beigās viesiem tās šķiet tik garda, ka man pamazām pazūd apelsīni un kanēlis kā arī citas svarīgas sastāvdaļas. Bet pietiek gauzties, baļļuks bija izdevies arī priekš manis, neskatoites uz to, ka frika un māsa izplata visādus mazus melus. Patīk Prodigy un Zeļļi. Slaveno dziesmu - Sarmīte ir skaista plika - gan nepiefiksēju. Bet piefiksēju lietas, ko citi neatceras.
Ir ieradušies vecāki un kontatējuši neizdzēšamo - proti, dzīvojamās istabas linolejā izdzedzināto pleķi. Bohēmistiskā gaisotne, ko radījusi ūdenspīpe, nav pazudusi bez pēdām.
Bet tagad laiks svētdienas vakaram pie kamīna, tāpēc uztaisīšu sev citronu ūdeni un superīgāko saldējuma kokteili un beidzot ieslēgšu televizoru
Link2 comments|Leave a comment

[Oct. 20th, 2005|06:07 pm]
mani tracina dienas, kad tiek pieņemts budžets galīgajā lasījumā. Tiesa gan, labi, ka tas notiek tikai reizi gadā. Varbūt mazliet biežāk, ja tiek gāzta valdība. Un tā es te nīkstu, gribu nopirkt kurpes un iet gulēt, jo rīt jāceļas pēc pieciem. Krāslava ir pārāk tālu, lai būtu Latvijā, bet rīt lūk es uz turieni dodos.
Tad es vēl gribēju atzīties, ka jūtos šodien par gadu jaunāka. Un turpmāk es juutīšos vēl jaunāka. Esmu šo to sapratusi, jauki, ka pielec vēlāk nekā nepielec nemaz
Link3 comments|Leave a comment

[Oct. 18th, 2005|04:31 pm]
Šodien viens mans draugs aizgāja uz mēnesi. Aiziet - tas nozīmē noslēpties no visiem, izslēgt telefonu un izlogoties no visiem iespējamajiem draugiem un citiem netiem, pazust laukos. Tikai Sviesta ciba palikusi un klusēs mēnesi. Ja godīgi, tam neticu, bet drošvien ik palaikam pazudīs, jo dzīve taču ir grūta. jā, kam gan nav, bet ja tā, tad kāpēc meži nav pilni ar paslēpušamies dzīves jēgas meklētājiem un draugiem.lv lietotāju skaists tikai aug? Man jau liekas, ka dzīvi sadakterēt var tikai dzīvojot. Elpojiet dziļi! Tāda filma bija. Un man liekas, ka tas ir labākais veids kā nepazust pirmkārt jau pašam sev. Pirms dažām dienām man likās, ka esmu sabrukusi, tā, ka ļoti, ļoti gribas raudāt. Pašai sevis žēl. Kā bārenītei. Ir lietas, ko nevar aizmirst, ir lietas, ko nevar piedot, ir lietas, ko nevar tā vienkārši palaist pa straumi. Un tagad man apkārt pēkšņi saradušās tik daudz skumju, ka vienā jaujā nevar paņemt. Paņemtu celefāna maisiņu un iemestu skumju miskastē, atkritumi taču jāškiro, bet nē, skumjas nedodas rokā
Link3 comments|Leave a comment

[Oct. 17th, 2005|10:36 pm]
anete konste man patīk, viņa ir tik gara, ka vienmēr gribās teikt - čau, garā. šodien viņa ir izmazgājusi matus un nav tik ļoti sakasījusi seju. viņa ir centīga, un, saprotot, ka atnestā diskete īsti nestrādā, skrien uz mājām pakaļ jaunai. viņai nav vēl brīvdienu, laikam tāpēc viņa tā
Link3 comments|Leave a comment

[Oct. 16th, 2005|09:29 pm]
Tātad:
Ar ko ievērojams Andis Dzalbs jeb Skandi:
1. Kad visi 6os no rīta šī gada 1. aprīlī iesvempās autobusā Rīga - Brisele - Rīga un mēģināja no acīm izvalbīt miegu, Skandi kopā ar Mazo Lukašu paņēma priekšā līdz paņemto kasti ar ievērojamu skaitu Jameson pudelēm un piedzērās jau no paša rīta, knapi šķērsjot Latvijas - Lietuvas robežu. Tas ļoti sajūsmināja manu māsu, jo kur nu vēl labāku pirmo iespaidu. Ģimenes vairākums tikko nosprieda, ka Skandi ir dižens, tāpēc piecēlās kājās, lai paustu dziļu cieņu.
2. Skandi nekad nav pamodināms, jo sevišķi, ja ir tikko aizmidzis. Tad viņam var liet visādas lipīgas lietas aiz biksēm un fočēties piedauzīgās pozās blakus.
3. Skandi ir arī titula "Sliktākie pauti" ieguvējs. Viennozīmīgi. Tas, šķiet, nav noslēpums nevienam VU 2005 dalībniekam.
Nu ko, mīlīši, gribat iepazīties? Cerams, ka Skandi būs šoferis bohēmistu busiņam vasarā. Vēl. Skandi dzīvo Valdlaučos, un kamēr Gunārs kārto virtuvi, gar viņa māju klīst Valdlauču suns
Link2 comments|Leave a comment

[Oct. 16th, 2005|12:42 pm]
Pēc gada es drošvien varēšu teikt - man vienmēr patīk aizbraukt uz Rēzeknes nodaļu. Tagad tā ir viena no manām mīļākajām nodaļām. Nezin kāpēc, bet cilvēciski es tur jūtos ļoti labi.
Ceļš ir ļoti garš, tāpēc spēlējam ģimeņu spēli. Mums ir tunča salāti, bet tētim, brālim un tēva brālim netīk zivju smaka sestdienās. Anetei paliek skumji, jo laikam žēl Rēzeknes un jo sevišķi Krāslavas. Bet es saprotu, ka Latgalē mūs kā vienmēr gaidīs ar atvērtām sirdīm un siltu tēju.
Link2 comments|Leave a comment

[Oct. 15th, 2005|11:45 am]
Vai tas ir godīgi, protams, ka nē? Māsa vēlas, lai es uztaisu omleti, man ir slinkums. Tad es viņai saku - uztaisi man maizīti. Jā, labi, bet tad Tev jātaisa tā omlete um ar pildījumiem. Un es piekrītu. Mīļākiem brīvdienu rītu var sākties. Ar kafiju, omleti un aukstos rītos, kāds tas šodien ir Pļavnieku blokmājā, ar siltumu virtuvē. Ar Sestdienu, Ģimenes rītu un iespēju gulēt tik ilgi, cik grib.
Vakar satiku miljons cilvēku. Nē, nu labi, tas protams ir pārspīlēti, bet ilgi ir jāskaita, lai visu apvienotu vienā rindkopā. Nāc brīnies, cik mēs viis esam dažādi un tomēr vieni un tie paši. Šķiet es zinu, un mani pārņem vieglais Elīnas - Džakondas smaids.
Nu jā, un tagad man kārta taisīt omleti, jo maizīte būs jau apēsta
Link1 comment|Leave a comment

[Oct. 14th, 2005|07:48 pm]
Man ir stulbs pašvērtējums. Kāpēc ar tiem pašvertējumiem ir tā, ka tie mainās tā?
Link2 comments|Leave a comment

[Oct. 14th, 2005|12:09 pm]
Labdien, pirmo reizi man ir izdevies izturēt. Tātad šodien beidzās mans celebāts. Trīs lietas labas lietas, ar trešo reizi izdevās. Tiesa, šoreiz palīdz arī definīcija, jo tas jau ir jautājums par interpretāciju. 5 nedēļas. Ģirts saka, ka tas nav iespējams.
Link5 comments|Leave a comment

[Oct. 11th, 2005|09:42 am]
Šodien es atkal nepamodos savā gultā, bet, neskatoties uz to, es šodien jūtos lieliski. Nu nav man tā pretīgā ādas sausuma un miega bada sajūta un mati nestāv gaisā. Man patīk Voldemāra un Ances kopīgais dzīvoklis. Un, tā kā es šodien jūtos labi, tad es esmu nolēmusi daudz izdarīt, lai mazinātu savu stulbumu.
Link5 comments|Leave a comment

[Oct. 10th, 2005|11:11 am]
Man šodien visu dienu ir auksti, sākot jau ar to, ka pamostos aukstā gultā, aukstā istabā, un vēl jo vairāki negribas kāpt laukā, apzinoties, ka peciņām jāpieskaras rudenīgi dzestrajai grīdai. mjā, un tagad man darbā arī ir auksti. ja paliks aukstāks, paliks pretīga sejas āsa un sausi mati, bet katarm jau pie tā ir jāpierod.
Man Jums tagad ir viens aptaujas jautājums - Vai vēl aizvien iet vilciens uz Zilupi? Vīrs no Tīraines mani aicina tur iesēsties
Link8 comments|Leave a comment

[Oct. 9th, 2005|02:25 pm]
anete konste neprot padot drēbes tā kā artis kamals, bet viņa toties prot labāk izskatīties pēc susura
Link3 comments|Leave a comment

[Oct. 9th, 2005|12:56 pm]
tūlīt ķeršos klāt vistu plācenīšiem. lai tikai mazliet iemarinējas. nav ne vainas arī brīvdienām, kas pavadītas mājās.
čaka vakars, protams, vairs nebija tā kā agrāk, bet toties bija mazas, mīļas performancītes. jauki, ka mēs uzvedam ludziņas arī viens priekš otra.
ziņas. lr.1iens dienā. līderis informācijā.
tad, kad ir tiko paēstas pusdienas, tad nerakstās. gribēju tikai pateikt, ka anetes vārda diena bija jauka, daudz alternatīvo, tā ka drošvien ģirts un jo sevišķi gunārs no sākuma jutās kā pavisam citā pasaulē. katram viesim muzikālās grupas pavadījumā tiek askaņota himna, un es nezinu, kā viņu sauc. varu tikai nodziedāt. mjā, tad mums bija dīdžejs un super fm disenīte. anete ir mīļa, un es esmu viņas mamma. vineta ir kaķīc, jā gunāra kaķīts, kas murrā un veļas. bet īrijā strādā daudz latviešu. es tikmēr gribu šņaucamo tabaku. atvediet kāds man arī, ja tuvākajā laikā braucat ārpus latvijas.
Link5 comments|Leave a comment

[Oct. 6th, 2005|10:31 am]
man gribās mājās ļoti. gribu, lai ātrāk pienāk vakars. man netīk tie rīti pēc dienām un naktīm, kad neesmu bijusi mājās
Link7 comments|Leave a comment

[Oct. 5th, 2005|12:49 pm]
Ļoti gaidu Aleksandra ČAKA vakaru Čaka muzejā, kur pie reizes tiks svinēta Konstatntes vārda diena. Man prieks, ka logs, kas asaro, piektdienas naktī būs gaišs atkal.
"Skaistuma meklēšana ir vienīgais un īstais dzīves noslēpums" (Oskars Vailds)
Link12 comments|Leave a comment

[Oct. 4th, 2005|02:23 pm]
šodien ir tāda saldīga sajūta. skaitu pavadzīmes, domāju par budžetu, valsti un kārli ulmani. jā, un manām lietām: par dorianu greju un aleksandru čaku.
nezin kāpēc gribās nokrāsot melnus matus, bet es to nedaru, jo visu laiku jāsakaras ar kaut kādiem pusstulbumiem.
Link8 comments|Leave a comment

[Oct. 1st, 2005|05:00 pm]
Tā. Mums ar Aneti Konsti ir milzīga apņemšanās - draugiem.lv šodien izveidojām Domubiedru grupu - Kārlis Ulmanis (sadaļā zem Sabiedrība&politika). Mērķis ir pārspēt TPJO, kas pagaidām ir pirmā. Tiesa, tas ir diezgan jocīgi,ka mums ir tāds mērķis, jo mēs taču pašas visu laiku esam prponējušas tpjo, un es 178 reizes visiem esmu kladzinājusi, ka tur jāiesaistās, bet tagad...mēs ironizējajm pašas sevi. Kārlis Ulmanis taču ir jāpielūdz dienu un nakti. Un mūsu klubiņā ir arī pavisam īsts Kārlis Ulmanis.
Link12 comments|Leave a comment

[Oct. 1st, 2005|10:57 am]
šodien ir viena no tām reajām sestdienām, kad varu piecelties, kad gribu, nav nekādu ieprikšē`jās nakts saguruma pazīmju. Lasu grāmatu un mēģinu sev apkārt radīt skaistu vidi. Runājot par skaistajām vidēm, tad es sapņoju (pēdējā laikā man ir sapņi, ko atceros), ka kāds virtuvē ir uztaisijis remontu un pēc remonta ieejot savā mīļākajā zonā šajā dzīvoklī, ieraugu, ka tur ir kaut kāds murgs - veca padomju plīts un tie tradicionāile baltie,brūnie skapīši, kas agrāk bija visās mājās, balti emaljēta izlietne. Mes ar māsu sākumā pieklājīgi klusējam, jo kāds taču ir izremontējis virtuvi, ielikot tur drošvien savus līdzekļus. Un tad mēs lēnām sākam secināt, ka pirms tam viss bija daudz, daudz reizes labāk, līdz ar to - kāpēc tas stulbais remonts. Gribam atpakaļ savu izlietni. Nu lūk, un tad šorīr es sāku domāt par tiem remontiem, ka dažkārt cenšamies nobrucināt to, kas jau ir, jo ir stilīgi mainīties. Mainīšana pat vairs nav mērķis, bet līdzeklis, tāds savdabīgs lifestyle, bet beigu galā - nonāc pie tukšuma, sasistas siles. Gluži kā elīnas un sarmīte atgriežas virtuvē pie tās stulbās izlienes, kas ik palaikam jāpieskata no rūsas rašāsnās iepējām, pie virtuves, kurā atgriežas tarakāni.
Nu jā, bet sapņus pie malas. Man šodien liekas, ka lai gamn esmu tiko piecēlusies, visi apkārt vēl guļ, tāpēc izmantošu mirkli klusuma, kamēr pasaule sāk man gāzties virsū, jā un vienkārši to izmantošu. Tagad manā priekšā ir vēlme uztaisīt zupu un Vailda "Doriana Greja ģīmetne"
p.s. Jūs zinat, kā sākās 1. Pasaules karš? Atnāca džeks vārdā Princips, jo viņam bija principi, satika Franci un teica:
"Hi, Frannz! By, Franz!"
Link2 comments|Leave a comment

navigation
[ viewing | 260 entries back ]
[ go | earlier/later ]