|
Oct. 23rd, 2005|05:47 pm |
Ja esi ieplānojis nedēļas nogali mierīgā stilā, bet te pēkšņi gribi vai nē Tev uzglūn baļļuks pašas mājās, nekas cits neatliek, kā atstāt drūmumu zem gultas un ballēties. Protams, ka mans maģiskais baļļuka viesu skaits - pieci vai seši, tika viens-divi pārspēts. Bet par to igņojos tikai no rīta, jo baļļuka dalībnieki turpina ballēšanos un neiet mājā, skaļi uzvedās un neklausa. Ta man netīk, jo grib sev vismaz vienu brīvu mierīgo dienu.
Itkā Elīnas vārda diena. Bet tik un tā jūtos kā saimniece, jo jubilārs dažbrīd ir aizmidzis vai pazudis. Taisu viesiem ēst un pieradinu pie ābolkūkām. Tas nebeidzas labi, jo beigu beigās viesiem tās šķiet tik garda, ka man pamazām pazūd apelsīni un kanēlis kā arī citas svarīgas sastāvdaļas. Bet pietiek gauzties, baļļuks bija izdevies arī priekš manis, neskatoites uz to, ka frika un māsa izplata visādus mazus melus. Patīk Prodigy un Zeļļi. Slaveno dziesmu - Sarmīte ir skaista plika - gan nepiefiksēju. Bet piefiksēju lietas, ko citi neatceras.
Ir ieradušies vecāki un kontatējuši neizdzēšamo - proti, dzīvojamās istabas linolejā izdzedzināto pleķi. Bohēmistiskā gaisotne, ko radījusi ūdenspīpe, nav pazudusi bez pēdām.
Bet tagad laiks svētdienas vakaram pie kamīna, tāpēc uztaisīšu sev citronu ūdeni un superīgāko saldējuma kokteili un beidzot ieslēgšu televizoru |
|