|
Oct. 16th, 2005|12:42 pm |
Pēc gada es drošvien varēšu teikt - man vienmēr patīk aizbraukt uz Rēzeknes nodaļu. Tagad tā ir viena no manām mīļākajām nodaļām. Nezin kāpēc, bet cilvēciski es tur jūtos ļoti labi.
Ceļš ir ļoti garš, tāpēc spēlējam ģimeņu spēli. Mums ir tunča salāti, bet tētim, brālim un tēva brālim netīk zivju smaka sestdienās. Anetei paliek skumji, jo laikam žēl Rēzeknes un jo sevišķi Krāslavas. Bet es saprotu, ka Latgalē mūs kā vienmēr gaidīs ar atvērtām sirdīm un siltu tēju. |
|