|
Oct. 29th, 2005|07:49 pm |
Radio balle bija tik jauka, ka vēl tagad jāsmaida. Tā ietilpst kategorijā - balle, par ko runā vēl ilgi. Un ir uzvarējusi konkursā par labāko Rudens balli. Radio balle jādala divās daļās, jo pa dienu notiek oficiālāka pieņemšana, kur Dzintris uzaicinājis visus, kas,kā viņš pats saka, ir personības un kaut kā padarījuši šos gadus radio iespējamus, skaistus un paliekošus. Inčīgi ir uzklausīt sātstus, par to cik skumju, cik mīl, cik jāraud, ka tā nav godīgi. Ka man pašai tas pielīp un arī gribās mazliet raudāt. Pārāk daudz labu vārdu vienai dienai. Un radio darbiniekos tiešām ir kaut kas tāds mīļs, laikam radio tiešām ir tā īpašā aura, kas cilvēkus tur kopā, arī neskatoties uz to, ka atalgojums nav tas lielākais. NU jā, un dinejā spēlējām realitātes šovu trešais lieks (var arī ceturtais, piektais utt). Jo mācāmies no Uģa Poļa, Ulda Dukas un citiem, kas piesliecas. Uldis Duka vispār bija mūsu ar māsu labākais draugs, jo viņam nu nemaz neesot ļaunu nodomu attiecībā uz mums.
Pēc visvisādiem darbiem, dods svinēt Edgara dzimšanas dienu. Iepatīkās tējnīca, kur edgari svinās. ne ko vairs negribas, tikai zvilnēt uz pēļiem un sūkt dizzy matē tēju. bet te daži saka, ka vajag gan. Vakars turpinās Ai, Carambā, kur ar tiek nolemts tikt pie vēl dažiem ielūgumiem un radio vakara pasākumu. Protams, ka tas iadodās.
Un tad arī ierodamies Rudens ballē Nr.1. Radio ir mīļs, un man ir slinkums to visu rakstīt, kā man patika radio balle, jo to jau diezgan izsmeļoši pastāstījusi Elīna Kolāte. Man patīk tēva kabinets naktīs, kad maza gaismiņa un Doma laukums izskatās tā kā nekad agrāk. Armandam ir skudriņas vēderā, jo viss ir pārāk īsts, nu es domāju radio ar Griničas laiku un Vilhelma Purvīša gleznu, Doma baznīcu un slepenajām durvīm sienā un radio balsīm. Esam vakara jautrinieki, un iesaistam arī Dārijas un citas tantes dejās. Paralēli viesiem citiem pāriem, mani fascinē pāris - Gunārs un Dārija Juškēviča. Patīk sarunas, patīk studijas Rihards, reklāmas daļas cilvēki un ziņu cilvēki.
Pārāk daudz jauku lietu, tāpēc nogurums noliek mani un armandu pie vietas un no rīta pamostos cienīgajā tēva kabinetā uz dīvāna. uzvelku kurpes un esmu viens-divi mājās. |
|