|
Nov. 14th, 2005|09:13 am |
Labdien, Sarmīte
Fonā skan radio Skonto ziņas. Naktī gaidāma vētra. Kafija. Mjā, nav laikam vairs svētdiena, kad kafija aizvietota ar ūdeni.
Sestdienas seminārs bija mīļs un izdevies, ja nu vienīgi Andrim Ārgalim nebūtu tik ātri jāskrien uz volejbolu. Simulāciju spēle ir jauka un šķiet, ka pat cilvēkam - Simulāciju spēlei tā šķiet atkārtošanas vērta. Man patīk, ka parādās jauni līderi un atplaukst agrāk neredzētas zvaigznes, kuru idejas nav tik banālas kā tomam nordem. Neskatoties uz banalitāti, viņa komanda naz kāpēc uzvar. Uzvarētājs paņem visu. Mjā, es to dziesmu laikam dziedāju kādus 25 reizes, ļaujot (laikam jau apzināti) sevī iezagties tam smeldzīgumam, ko rada visādi banāli vārdi.
Atšķirībā no frikas un elīnas, man patika arī vakara neoficiālā daļa. Nepamet sajūta, ka es esmu nepārtraukti smējusies. Tā dēļ arī tiekam diskvalificēti no bučošanās konkursa, jo smejamies pat skūpstoties. Man jau liekas, ka tas ir orģināli. Frikai nē - bet mani tas skumdina tikai mazliet, jo es zinu, ka man ir bijis jautri.
Patīk gulēt tā, ka citi domā, ka es neko nedzirdu, bet īstenībā jau dzirdu, tad, protams, var dzirdēt interesantas lietas. Patīk pamosties starp diviem vīriešiem un atkal smieties par to, ka viņi nav izdarījuši pilnīgi nekā no solītā. Patīk iet pakaļ novēlojašamies viesiem, ko pa vienam ievedu un piedāvāju izķeršanai. Patīk ar Tomu atkal zvanīt artim, lai viņš skaita to dzejoli, bet artis pirmo reizi ir izslēdzis telefonu. Tas laikam tāpēc, ka viņam nebija lādētāja. Patīk klausīties Brenča dzeismiņu par hobijiem, ko tagad mājās dungo māsa. Patīk skatīt visādas bērnišķības, kuru rezultātā pat dabūju pa galvu no vienas dūdiņas. Patīk arī vērot vispakārt esošo seksuālo enerģiju un tās radītās sekas.
Bet tagad es priecāšos par deputātiem, kas nes darbiniekime konfektes tieši tad, kad par tām iedomājās |
|