sarma-karma [entries|archive|friends|userinfo]
sarma

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[Feb. 12th, 2006|05:49 pm]
mākslīgi izraisīta ķermeņa slimība ir vienīgā, kas mazina manu labsajūtu šodien. bet tas mūs nevar biedēt, un es turpinu sevi lutināt ar dažādiem šķidrumiem. līdz šim bijis daudz mete tējas, piens, svaigi spiesta apelsīnu sula, bacardi arbūzu kokči, ūdens, tagad kārta kafijai.
man ir bijusi smiekliem bagāta nedēļas nogale, daudz izdomātu etīžu, lomu spēlu un mātiškās jūtas. jo nedrīkst ļaut palikt kādam zem vilciena riteņiem.
bet šobrīd štukoju, kā tikt pie suši.
Link4 comments|Leave a comment

[Feb. 8th, 2006|10:23 am]
gribas vemt no prastībām
LinkLeave a comment

[Feb. 7th, 2006|10:12 pm]
tukšu salmu kulšana. man liekas, ka tas tagad ir stilīgi. nu dien. un man par to nāk homēriski smiekli.
Link2 comments|Leave a comment

[Feb. 7th, 2006|10:13 am]
vakar bija viena no tām dienām, kad jāmirst nost. mans ķermenītis atgādina kuslu, karā cietušu organismu pirms sirdtriekas. Tad gribas teikt - nekas, nekur, neko, nevienam. Priecina vien sarakstīšanās ar Latvijas austrumu galvaspilsētu. Kad neesi tur klāt, tad visi nacionālie jautājumi vairs nav svarīgi. Neredzu, nedzirdu - tātad nav! Nu jā, un Tu jau iedomāies, ka nav sevišķi spīdoši ar mani, un tad es ierodos citā pasaulē, kur valda bērnu nevainīgie smiekli, neviltoti smaidi un emocijas.
Es esmu ļāvusi sevī iezagties cinismam, tam manī ir daudz vietas. Un tas sāp. Bet bez tā - nu nekādīgi. Tāpēc es vāveroju, iepatikās man tas jaunais debašu termins. Vāverošana patiesībā ir nīcināma ārā, tāpēc man jau ir gatavs darbības plāns. Es zinu, kāpēc esmu ieslīgusi šajā purvā, es zinu, ka arī viegli nav tikt arā, bet tai pat laikā, es zinu, ka turpināt arī tā nedrīkst. Es vismaz zinu...Ar mani pavisam drīz viss būs kārtībā.
Link9 comments|Leave a comment

[Feb. 6th, 2006|12:27 pm]
Man šodien ir ļoti, ļoti slikti. Man laikam būs jāmirst!
Link1 comment|Leave a comment

[Feb. 3rd, 2006|03:01 pm]
man vienmēr derdzās tā stikla skaņa, kad kāds velk. zobi no tā sāp. es vispār esmu jūtīga pret skaņām. manī tagad ir tik daudz stresa, ka neesmu vairs haotiska, šodien nē. vienīgi tracina mūžigie slinķu atgādinājumi. vai Tu to izdarīji? un turpina sēdēt draugiem, oho un face.lv. es šāda veida nodarbi saucu par tusnēšanu. man tusnēšana ļoti nepatīk un ietekmē negatīvi. nē, es drošvien tagad meklēju kaut kādus lētus attaisnojumus savai nožēlojamai eksistencei. man gribas raudāt. bet es esmu ietiepīga un to nedarīšu.
LinkLeave a comment

[Jan. 23rd, 2006|11:45 am]
beidzot un atkal es esmu iemīlējusies....
Link4 comments|Leave a comment

[Jan. 22nd, 2006|09:17 pm]
latgale ir mīļa tā, ka gribētos, lai mājupcelš būtu garāks un varētu vēl atļauties būt tajā pasaulē, kur apstājās laiks. satikt cilvēkus, kam ir patiesa un skaista sirsniņa, vēl ir iespējams
LinkLeave a comment

[Jan. 19th, 2006|10:48 pm]
šodien mani labākie draugi ir jānis ābiks un andris millers. pašpietiekamība. jo nav masku. man patīk, tā sajūta, ka starpā nav tās pretīgās plastmasas sajūtas. vienalga, vai baiļu, vai modes, vai kādu aizspriedumu dēļ.
LinkLeave a comment

[Jan. 10th, 2006|09:16 am]
vakarvakaru pavadīju ar cilvēku, kurš nemitīgi atgādināja, mēs dzīvojam, lai sasniegtu visu, ko gribam, citādi nav jēgas. mani tas mulsināja, jo pašai nekad nav bijuši tādi uzstādījumi, bet es ticu, ka viņš sasniegs to, ko grib. un es turpinu dzirkstoši smieties par plāniem, uzdevumiem, termiņiem, naudām, pasākumiem un to, kā mani raksturo mans vakara kolēģis (manī esot apvienots gan vīrietis, gan sieviete pareizās proporcijās, tāpēc ir interesanti runāt un skatīties). līdz beigu beigās, konstatēju, ka mājās esmu vēlu, taksis ir nesamērīgi dārgs un man vairs nav bankas kartes. pazuda.
LinkLeave a comment

[Jan. 9th, 2006|10:32 am]
es gribētu, lai man būtu māja, kurā pulcināt draugus uz vakariņām. un visi ierastos laikā, mēs dzertu vīnu no lielām glāzēm, kur ierastie 150 grami neaizpildītu pat pusi no glāzes tilpuma. fonā - liega mūzika, smaidi.

man patīk aicināt draugus uz vakariņām. sen nebiju to darījusi. izņemt šmorēti vistu no cepeškrāsns kā Ziemssvētku filmās...

Mārtiņš tikmēr aicina saskandināt par liekulības tirgu un retoriski jautā - diez ko mēs viens par otru domājam patiesībā
Link2 comments|Leave a comment

[Jan. 6th, 2006|02:00 am]
tad, kad visapkart meli, viltus un sekss, ir tik ljoti svariigi, ka apkaart ir cilveeki, uz ko var palauties. bez vardiem. ta sajuta, ka var bez vardiem. un, pats briinumaakais, ka vinji ir bijusi visu laiku Tev liidzaas, bet Tu neesi pamaniijusi. Man ir tik labi apzinaaties, ka Juus esat.
Sorry, bet pie shii datora iisti nezinu, kaa likt garumziimes.
Link6 comments|Leave a comment

[Jan. 3rd, 2006|11:25 am]
par 2005. gadu. jā, par iepirekšējo gadu es visvairāk domāju tieši Ziemassvētkos, laikam jau tāpēc, ja Jaungada sagaidīšana man liekas muļķīgi svētki.
es esmu tik ļoti daudz ko iemācījos, galvenokārt jau savaldību un secinājusi, ka nesavaldību nav iespējams noslēpt pavisam. un pienāk tāds brīdis (jā, ik pēc laika), kad es sev nepatīku, jo viss sakrātais veļas ārā melniem lēveriem. tāpēc arī esmu bijusi spiesta iemācīties atvainoties. esmu iemācījusies, ka viss notiekošais apkārt ir vairāk vai mazāk spēle (liekulības tirgus, mīlestība ir tikai spēle, lomu un socicālo masku spēles, ballīšu spēles), tāpēc es cenšos nesatraukties par lietām, ko nevaru ietekmēt. tas par sevi. un tad, protams, mācīšanās no citiem, galvenokārt vīriešiem un pāris sievietēm, bet konkrētāk vēlāk topā:

  • gada atklājums - es miegā runāju
  • gada grāmatas - imants ziedonis "gaismas parāds", "ceļmallapas", oskars vailds "doriana greja ģimetne, "de profundis"
  • gada mīļākā dziesma - love is just a game
  • gada dj sets - Latvijas radio balle
  • gada ģimene - ar tēti, meitu, dēlu, tēva brāli, bijušo vīru, zirgu
  • gada pretīgākā garša - džina
  • gada šoferis - jānis ābiks
  • gada kaušanās - ir divas. viena, kur man kirevi pārsita aci (tagad ir rēta), otra - jāņos, kur krišjānis gribēja kauties ar mazo lukašu, rezultātā - zilums manā galvā, kur trāpīja nousa kija. man liekas, ka šīs 2 epizodes liecina, ka man sava dzīvība un veselība draugu dēļ nav svēta. mani tas biedē.
  • gada spēle - liekulības tirgus
  • gada teātra izrāde - rīgas izrāde tpjo sporta spēlēs
  • gada garšīgākā tēja - joga
  • gada derības - ar sergeju, jo viņs vienmēr zaudē
  • gada neuzveicamā grāmata - umberto eko "fuko svārsts", es to cenšos izlasīt jau gandrīz gadu. varbūt kāds var mani nomotivēt?
  • gada negantums - nedēļa pirms pašvaldību vēlēšanām. tas viss bija tik neganti, ka vakaros kopā ar armandu bija jāsajūk prātā
  • gada rituāls - lutināt sevi pēc mājās nepavadītām dienām ar garnelēm un paipalu olām.
  • gada brauciens - rīga - koņiņa - kasele - brisele - berlīne - rīga. patīk, ka par kompasu var izmantot pudeli, ka var bēgt, ka neviens nenes eine weise garnele, ka kopumā esam jautrao bohēmistu autobuss
  • gada mīļākā nedēļas nogale - kartupeļu talka lojā. mēs visi bijām vislabākie draugi. drošvien ir vēl citas mīļas, bet šī tagad pirmā nāk prātā
  • gada negantākā nedēļas nogale - ivara dzimšanas diena - sporta spēles valkā. es nekad neesu bijusi itk neganta, bet laikam vajag tā, lai pēc tam varētu ieslīgt rudenīgajā ziemas miegā
  • gada skolotāji - gunārs (stratēģija un taktika), frika (atvērtās sirdis)
  • gada vīrietis - princis baltā zirgā
  • gada latviešu draudzene - Anete Konste
  • gada latviešu draugs - Artis Kamals
  • gada jaunatklātais draugs, kas visu laiku te pat ir bijis - Mārtiņš Rinčs
  • gada lādzīgākais draugs - Toms Norde
  • gada labākais masieris - Oskars Bērziņš
  • gada mīļākais lokāliņš - Salt&Pepper jeb vieta, kur ir galds, pie kura nekad neviens nesēž
  • gada frikas atziņa - ja Tu sēdi kājgalī, tad ir jārēķinās, ka Tev kāds var iespert
  • gada ceļš - rīga-daugavpils(jo seivšķi līdz tam aplim, kur aiziet 3 ceļi - viens uz aglonu, viens - daugavpili, viens - rēzekni)
  •  gada atteikšanās - būt par antenas redaktori
  •  gada nevaru ciest - bērnišķīgus gājienus un stulbumu
  • gada bohēmas dzīvoklis - Voldemāra Burģa. Viņš ir ļoti viesmīlīgs un sirms
  • gada psihodēliskākais dzīvoklis - Mārtiņa Brenča
  • gada mīļākais paaris - gunaars un frika
  • gada naidnieks - otra sarmīte 
  • gada smiekliigaakaa diena - diena, kad piecēlos lukaša dzimšanas dienā ļoti skaistā vietā "Ieviņas" un devos uz Valku
  • gada eediens - sushi
  • gada asaru kaudze - nakts no 12. - 13. augustam
  • gada labākais uzmundrinātājs - oskars bērziņš
  • gada kaķītis - brencis
  • gada pārsteigums citiem - kā? tiešām? Uz Valdlaučiem? Jau 4to reizi?
  • gada jaunatklājums - visa pamatā ir forma
  • gada bohēmas mēnesis - jūlijs, augusts
  • gada atziņa - nesatraukties par lietām, ko nevar ietekmēt.
Link7 comments|Leave a comment

[Dec. 23rd, 2005|02:13 pm]
man ļoti gribas rītdienu. virtuvi. cepšu karpu un kaut kādu cepeti, taisīšu garšīgās maizītes un turēšu ģimenes pavardu siltu. es tik ļoti esmu noilgojusies pēc siltuma un miera. un rīt es izlēgšu telefonu un greznošu eglīti, skaitīšu pantiņu un piedalīšos klausīgākā ģimenes locekļa vēlēšanās
LinkLeave a comment

[Dec. 23rd, 2005|01:45 pm]
es sev nepatīku pēdējā laikā
Link1 comment|Leave a comment

[Dec. 20th, 2005|12:17 pm]
šonakt mums bija pavisam citas attiecības. tu mani gribēji noskūpstīt, lai arī nebiji dzēris. es biju pārāk lepna un negribēju redzēt nekādus fēniksus, kas atdzimst no pelniem. runājot par pelniem, tos taču izmanto lauksaimniecībā, lai rozes būtu skaistākas un tādā garā. samulsi, un piedāvāji nest manu lietussargu. mums tas iznāca tik neveikli, ka vairāk salijām nekā bija labums no tā lietussarga. dažkārt kopā būšana sagādā vairāk neērtību nekā saulainos mirkļus. es tikai nesaprotu, kāpēc mums tas lietussargs? brīžiem liekas, ka tikai tāpēc, lai Tu varētu tēlot vīrieti un turēt to virs manas galvas.
Link10 comments|Leave a comment

[Dec. 18th, 2005|07:37 pm]
[Current Music |Moby, Porcelain]

Vakarnakt man gribējās šeit kaut ko ierakstīt, taču nebija ne interneta, ne varēja parakstīt. Izrādās, klavietūta, kuru es uzrunāju, nebija savienota ar datoru.
Sarmīte bīdot dažus cilvēkus, un viņai tas labi izdodās. Tādu secinājumu man vakar izteica mani vakardienas televīzijas partneri. Un man patīk atrast un motivēt. Un nav runa tikai par pāris cilvēkiem šeit Rīgā. Vakar sēdēju aukstā pīpētavā, kura visa bija piebāzta ar latgales jauniešiem. Man patīk, ka ir mirdzošas acis, man patīk, ka viņu tagad ir 3 reizes vairāk. Man patīk, ka viņi nav izlepuši un prt novērtēt lietas. Es jūtos kā skolotāja jeb mamma mazliet. Jā, kā mamma. Mani šodien iepriecināja vēstule no krāslavas meitenes, kura tagad jūtas tik iedvesmota. Mūsdienu sarežģītajā pasaulē, kur cilvēkiem tik grūti pateikt viens otram labus vārdus, tādas krāslavas meitenes ļoti iepriecina.
Šorīt pamodos ar viegluma sajūtu. Man nebija nekādu skumju un dusmu uz sevi, kā parasti ir pēc nakts pasākumiem. Kaut kas laikam patiešām ir mainījies. Un es pat zinu kas.
Link3 comments|Leave a comment

[Dec. 13th, 2005|07:23 pm]
man sāp sirsniņa
Link2 comments|Leave a comment

[Dec. 13th, 2005|09:05 am]
dažkārt ir rīti, kad steigšanos vajag atlikt. tā nu es šodien baudu vientulību. ļauju krēslai uzturētie savā dzīvoklī un dzeru ūdeni. vakar secināju, ka man šodien vajag apstāties, pagulēt, padomāt un turpināt. ja es būtu mazāka, es drošvien šodien turpinātu raudāt, bet pienāk tāds vecums, kad raudāšana uznāk tikai ļoti, ļoti...nu vienkārši sakot, tikai dažreiz. es negribu to paskaidrot. pārāk daudz esmu centusies paskaidrot, nepaturot prātā, ka cilvēki taču negrib klausīties un sadzirdēt.
cik cilvēkam vajag smaguma? saka, ka vajag, lai varētu dzīvību dzīt. bet ir kaut kādā spēju robeža, kur sākas ģenialitāte. es tāda neesmu.
Link2 comments|Leave a comment

[Dec. 10th, 2005|05:52 pm]
skaistas balsis. man tik ļoti patīk skaistas balsis pēdējā laikā. laikam tā ir pavisam cita pasaule, par kuru mums nav daļas, atliek tikai apbrīnot.
par tām pasaulēm. man tās ir vairākas, šķiet kādas trīs. un izdodās dzīvot visās. problēmas rodas, kad ir nepiecišams tās savienot. mest tiltus. vēl vairāk, ja manas pasaules saskaras ar citām. esperanto projekts cieta neveiksmi, mūsdienu globalizācijas apstākļos daudz itkā māk angliski, bet tik un tā, uztvert tās cilvēku dvēseles stīgas, kas ir tikai cilvēku, mēs neprotam. Pārāk daudz uzlāņojuma. Pārāk maz iedziļināšanās. Pārāk ātrs temps.
Nu jā, gribat pēdējo dienu stāstiņus? Ceturtdiena unn piektdiena ir mana un Gunāra, jo mums ir vārda dienas. Korporācijas prinicps. Jā, es par to pēdējās dienās iedomājos. Mēs strādājam viens otra labā, lai pēc tam kāds palīdzētu mums. Sergejs kārtējo reizi zaudēja derībās. Mārtiņš nebeidz pārsteigt, esot ētikas gans un tai pat laikā nākot ar negaidītiem pārsteigumiem. Oskars ir mūžam tāds, kura priekšā nav kauns raudāt. Ivars ir mīļš, bet viņa mazais brālis - mazais lukašs, alaž rada smieklus un tai pat laikā lietas ar. Es te runāju visādus sīkumus, bet tās ir lietas, kas man palīdz šodien pamosties kā daudz gudrākai par vakardienas sarmīti. vienvārsakot, nedeļas nogale man ir ļoti daudz ko iemācījusi.
Link6 comments|Leave a comment

navigation
[ viewing | 220 entries back ]
[ go | earlier/later ]