Mana istaba
Domas manas šaudās
Pa istabas kaktiem skraida
Un haosā vandās
Nu kad viņas kāds uz pakarināmā pakārs.

Tik daudz jautājumu
Nesaprastu dzīves likumu
Skrien pa manu istabu
Kā lai es to kārtoju?

Jūtas- siltas aukstas
Pamazām visu saldē
Un tad atkal atkausē
Vai kāds paraudzīs manas plaukstas
Vai tās nav kļuvušas aukstas

Domāju es kur atsperties
Neredzu pie kā pieķerties
Kur aukstumā paslēpties
Kurš par mani rūpēsies

Kurš uz jautājumiem atbildēs
Kurš te visu sakārtot spēs
A es tik jautāju un jautāju
Un neredzu tam visam galu

Jūtu to ka mīlu pasauli
Mīlu savu dzīvi
Taču nejūtos es pārāk dzīvi
Kas nospiež manu sirdi?

Savas emocijas un jūtas
Es izteikt nespēju
Tādēļ jau murgainas rindas
Es dzejoļos citēju