Bremze
Apnicis man mežoņa ātrumā
Pa pasauli traukties
Un pēc katra asā pagrieziena
Sāpīgi maukties
Es gribu beidzot apstāties
Uz savu dzīvi palūkoties
Jo ātrajā mežoņa skrējienā
Mana dvēsele pazūd vēja plūsmā
Nobremzējiet, apstādiniet!
Neļaujiet man kā mežonim skriet!
Apnicis man visu ķert un grābt
Tāpat visu nespēšu savākt.
Es meklēju savu bremzi
Bremzi nepareiziem soļiem un domām
Bremzi kas mani apstādinātu
Un īsto ceļu rādītu
Saņem un apstādini mani
Tik tu vien to vari
Ņem pie rokas un vadi
Uz turieni, kur manai dvēselei būs labi.