Viens no tiem brīžiem

« previous entry | next entry »
Jul. 27th, 2009 | 12:16 pm

Pie jūras mani pārņem bērnišķīgs prieks. Par vilnīšiem, smilšu pilīm, lietus lāšu riņķiem ūdenī. Gribas dauzīties un smieties, un būt laimīgai un brīvai.
Taču jo tuvāk pieeju jūrai, jo mazāk varu paslēpties no sevis.
Redzu sevi skaidri kā smilšu valnīšus krasta seklajā ūdenī.
Ieraugu bailes no vientulības, bailes zaudēt visu, kas tuvs un dārgs, bailes braukt uz Meksiku, bailes mīlēt, bailes nekad vairs nemīlēt.
Ak dievs, ja varētu paslēpties zem segas uz mūžiem.

Tags: , , , ,

Link | piebilst | Add to Memories

Comments {13}

(no subject)

from: anonīms
date: Aug. 2nd, 2009 - 09:29 am
Link

fuk, stulbi kaut kā rakstīt, kad jau cits anonīmais ir ierakstījies. nez par tām bailēm, bieži vien viņas tomēr pamatojas veselajā saprātā, taču kāpē baidītis no Meksikas, ja nesen jau tur biji?

Atbildēt