Viens no tiem brīžiem

« previous entry | next entry »
Jul. 27th, 2009 | 12:16 pm

Pie jūras mani pārņem bērnišķīgs prieks. Par vilnīšiem, smilšu pilīm, lietus lāšu riņķiem ūdenī. Gribas dauzīties un smieties, un būt laimīgai un brīvai.
Taču jo tuvāk pieeju jūrai, jo mazāk varu paslēpties no sevis.
Redzu sevi skaidri kā smilšu valnīšus krasta seklajā ūdenī.
Ieraugu bailes no vientulības, bailes zaudēt visu, kas tuvs un dārgs, bailes braukt uz Meksiku, bailes mīlēt, bailes nekad vairs nemīlēt.
Ak dievs, ja varētu paslēpties zem segas uz mūžiem.

Tags: , , , ,

Link | piebilst | Add to Memories

Comments {13}

(no subject)

from: [info]
date: Jul. 27th, 2009 - 01:02 pm
Link

kā es Tevi saprotu par slēpšanos zem segas uz mūžiem.
šitajā galā taisni tas pats. vislailk gaidu personīgo zemāko punktu, no kura atsperties un tad līst no tās segapakšas ārā, bet nekā.
negribu, nevaru, nemāku, nesanāk, sega pāri šņakt.

Atbildēt | Thread

bettyboob

(no subject)

from: [info]san
date: Jul. 27th, 2009 - 01:16 pm
Link

var mēģināt to darīt pamazām - vispirms izbāzt kājas lielo īkšķi, tad kādu elkoni, tad jau degunu, utt :) vienīgi tas ir tik ilgi un lēni, bet es tā vairs negribu.

Atbildēt | Parent