Ir pagājis kāds laiks kopš es esmu rakstījis žurnālu, laikam jau nevajag konkrētu mērķi šai nodarbei vai pareizu valodas lietojumu, bet gan vienkārši vēlmi ielikt emocijas tekstā. refleksija domāju ir svarīga. vakar satiku Diānu, mēs aizgājām uz malu, tā ir līdzīga vieta kā kaņepes kultūras centrs, bet Cēsīs un daudz mājīgāk. dzērām tēju un runājām par to, cik daudz filmas katrs ir noskatījies karantīnas laikā, kaspars, narkotikas, grāmatas, žurnāli, populārā psiholoģija, frojds, šausmenes, bbc dokumentācija, pārtika, kafija. bija tiešām jauki, parunājām pāris stundas, sagaidījām viņas vilcienu. norunājām tikties vēl kut kad augustā + vēl kaspars. es jūtos labāk uz kofeīna šķiet, without it a bit slugish. pieteicos praksē dzīvnieku brīvībā, kura veidota caur nva programmu ar stipendiju, būtu tiešām jauki, ja es tur nokļūtu, kaut gan viņu metodika ar kampaņām lielai daļai publikas šķiet gan jau watafak, bet varbūt tas rī ir tikai manā galvā. neeju vēl strādāt zemeņu laukā, jo piezvanīju un man teica, ka nav saules, lai būtu zemenes. vēl prognozējami līdz 20 datumam. mani apsiprināja komētai. izbraucu ārā ar riteni, pretī nāca alise, esot abi izgājuši ārā bez iemesla, pagājām nedaudz kopā, neveiklums un kautrums, trenniņa jautājums? anyways. alise jautā- arti, ko tu dari? sapratu, ka man neko ko teikt par ko es būtu lepns vai ar kaut kādu nozīmi, dzīvoju savtīgu, pasīvu dzīvesveidu. atbildēju kaut ko nomurminot, beigās nomainīju tēmu. viņa citēja jordanu petersonu. "vai tev ir attiecības, darbs, hobiji? ja nē tad varbūt iespējams tev nav depresija, bet gan slikts dzīvesveids" stāstīju, ka lsd man palīdzēja ar ēšanas traucējumiem, laikam tā nav tik izolēta problēma, ka kādam ir neveselīgas attiecības ar ēdienu, kas ir irobežojumi, kompulsīvas izvēles un neracionāla domāšana. viņai bija līdzi filmiņu kamera, bijām blakus vecai privātmājai pie meža, un kad alise fotogrāfēja saules gaismu konkrētā vietā, pie mums pieskrēja veca, dzērusi sieviete, domājot, ka es daru šai meitenei pāri. viņa atvainojās un paprasīja cigareti, mums nebija. es nezinu es neko nezinu es rakstu vārdus tralalalalala. šodien satikšu ģirtu, iesim spēlēt galda tennisu. man nav motivācijas. laikam tas ko šobrīd es cenšos darīt ir uzturēt kādu sociālu kontaktu, bet varbūt tikai vēl vairāk novilcinu laiku. vai vilcināt laku ir slikti? man vajadzētu izvirzīt kādus mērķus? kas tie ir?