Kā biju nodomājis, sagaidīju īsziņas skaņu un tikai tad ļāvos sev pamosties un pārdomāju, kas šodien jāizdara. Atkal tikai pavisam mazliet pietrūcis līdz apaļam ciparam. Nē nu, kas par to, esmu atkal uz zaļa zara, priekšā visas iespējas nepadirst nopelnīto. Atkal es plānoju kaut ko bez dionīsiskiem upuriem, es tā esmu domājis arī iepriekš, bet nepamet cerība, ka šoreiz būs savādāk.

Sapņoju, ka ar S. pērkam garāžu, kura man nepatīk, jo tā ir pārāk maza un apkārt daudz traucējošu kaimiņu; kā mācību materiāli izkaisīti mētājamies visiem redzamās vietās, tie ir pārāk sausi un apjomā mazi (pareizāk sakot, tādi paliek pēc izvilkšanas no plaukta). Visi garāmejošie pie tā pieraduši un vairs nepievērš uzmanību, līdz pēkšņi atrodas kāds, kurš uzskata, ka tas nav īsti pareizi. Kaut kāds cilvēks, ar ko kopā nez kāpēc dziedājām auglības dziesmu, drīz pēc tam atradu viņu mirušu. No vecuma nespēka, ne vardarbīgi.