Četri vai pat pieci sapņa cēlieni. Interesantākais bija par cilvēku, kurš bija piedzēries radioaktīvu spirtu, jūdzoties nost, es tur neko nevarēju līdzēt, jo bija pārņemts ar sevi; par slepkavību, ko par mata tiesu izdevies noslēpt un likvidēt visas pēdas. Tur bija daudz veiksmes.

Viss tagad tā, kā parasti vai pat labāk.

Kur ir tie, kurus neredzu? Man gan šķiet, viņi maskējas aiz ikdienišķuma sejas un izskata.