4am
Asvalts kas smaržo pēc lietus, cigarete. Tavu matu smarža, atmiņās, ne te. Kafija četros no rīta. Sajūta, kas uzzīmēta ar krītu. Nē, es nesāku tā katru savu rītu. Tikai šo, kad izlobu sirdi savu, konfekšu papīrīšos tītu. Tā truli, bez spīta, pa vienai kārtai, lobu, asfaltu no kaut kā sāpīgi tuva, bet pārāk spēcīgi ietīta. Pēc sešpatsmitās kārtas būs viņa, tava zelta atslēdziņa. Bet varbūt arī nebūs - velns viņu zina.