Nu, tad vienu maziņo..

Elektro džeza ritmos, piesitienos pie sirds, es rakstu vēstuli galmam par to, ka ir vēl man sirds. Rakstu par mežu un kokiem, par vēju, kas netic jokiem, rakstu par ēnu tavu, tik neredzamu, bet savu. Sveces liesmiņa plīvo, acis kā drudzī mirdz, ir brīži, kad patiesi sēro un citi, kad gavilē sirds. Bet ceļā ar grāmatu savu, redzu, stāv nekurta pirts, tā dedzinu lapas pa vienai un sadeg ar mana sirds.

2005. gada janvāris


Tavs pieskāriens, doma viena, aiz loga neuzaususī diena, kluss skats un ēnas tavos matos, par daudz – maz, tas, kas atdots.

2004. gada februāris


Glāstoši saules stari, pār tavu vaigu no rīta. Pēc mirkļa jau atkal, lietus asara nenoslaucīta.

2004. gada marts


Ir tikai tas, ko darām, pamanāms, ja varam. Ir tikai tas, bez cita, nakšu nebeidzamā mita. Bet ir sprīdis, tik sprīdis domu, kas par velti. Un varbūt, ne tev, ne man, tas sprīdis nav ņemts, vai dots, tāpat vien - neiesvītrots.

2003. gada aprīlis


Atnesiet ziedus, ziedus baltus, kā sniegs, pasakiet viedus, vārdus viedus, lai prieks, padariet darbu, darbu lielu, lai miegs, apskaujiet kādu, kādu vienu, kas lieks.

2004. gada maijs


Un Tavos zeltainos matos ieskrēja vējš, tas skāva Tevi savās maigajās skavās, tas glāstīja lūpas tavas, kā margrietu ziedus pļavās un apvija augumu Tavu ar baudu. Ak, kā es viņam skaudu!

2003. gada jūnijs


Lai būtu, lai dotu, lai justu, lai miera pilnībā zustu. Vajag sitienu pa galvu ar alvas āmurīti glītu, ar lietus pili, ar dzīvu zivi. Un tikai tamdēļ, lai gurdā nomiedzī nejauši nepazustu, tu būvē no siltām smiltīm savu sešstāvu iedomu pili.

2004. gada jūlijs


Skaisti ziemā - balto pārslu skrejošās dejas, skaisti rudenī - lietus piles uz pieres un sejas, skaisti pavasarī - plaukstošo asnu smarža, skaisti vasarā - saules un brīvības garša. Skaisti, skaisti ir baudīt un nenožēlot, vienkārši skaisti ir dzīvot, ne tēlot. Un nesakiet man, ka auksti, vai drūmi, tādēļ, ka lietus, vai kaili krūmi. Nesakiet man, ka sals dzeļ par skarbu un saule par daudz piekopj darbu.Nesakiet - labāk jūtiet, labāk jūtiet un nepazūdiet.

2004. gada augusts


Un negribu es to teikt ar vārdiem, skarbiem, klusu ciešošiem stāviem, nevēlos es to iekalt no zelta, sastingušam dzīvība velta. Tik pieskārieniem, liegiem glāstiem, tik diviem zināmiem sajūtu stāstiem un mieru lielu, kā pasaules mala, mieru, kam mūsos nebūtu gala.

2004. gada septembris


Divi teikumi. Četri vārdi. Mīlu Tevi. Nejūtu skādi. Divi teikumi. Četri vārdi. Ej dirst. Plikni rādi. Divi teikumi. Četri vārdi. Suņa sirds. Baigi dārdi. Divi teikumi. Četri vārdi. Saki skaļi. Piemini māti.

2004. gada oktobris


Tu man esi mans satelīts, planēta, kuru nesatikt, mīts. Tik tālumā vērot, kā aizsedz sauli, tik pamalē zūdošu, kad aust rīts. Tu esi vadzis sienā, stūrgalvīgs un nesalaužams spīts. Es zinu, Tu esi, tu esi mans piektdienas rīts.

2004. gada novembris


Ziemassvētki - seni, bet neaizmirstami spēki, maza laimīte un pāris grēki. Lūpas dedzinošs prieks, vīna krūkas uz galda, actiņās neizgulēts miegs, bet kuņģī rosība valda. Eglītē svecītes deg, sirsniņā dzirksteles kvēlo, daži no mums to jūt, bet citi tikai tēlo. Cits citam vēlam mēs laimi, veselību vai prieku un baudām visi kopā šo svētku gaistošo prieku

2004. gada decembris