Apziņas atkritumi
Represēta, depresija, kaimiņa sētā. Viņa, palikusi lēta. Maz, vai par daudz grēka. Bez spēka uzbliež pa olām, lai tās acis bolam uz solu, kas deklarē uzrakstu par tev nezināmu jomu. Omu, omu labo padusē, kā piecdesmit kilogramīgu ceļa somu uz jomu bez biksēm, patiksi puikām un čiksēm. Jā, vem, vem, no tā paliek labāk.. Jāsāk?  Tad sāc vienreiz, pasūti, noglaudi, pasaki, iecērt to nazi galdā, pēc tam izlabosi tā, lai nav ne skābā ne saldā. Pēc tam? Pēc tam, bļe, kad būsi izdzīvojis maldā. Saki, tas tevi posta? Da, aizmirsti par tām visām lētajām baudām, lieta ir naudā, nē, ne naudā, graudā uz mitras zemes pēc lietus, vot tur ir lieta, jā lieta, nepalikt kaunā. Uzdīgt izaugt un nokalst, nosalt pirmajā salnā. Pa lēto, pa dārgo, da pohuj kā, auglīgā ielejā jeb plikā kalnā.