Eju
Ar tik pilnu sirdi, kad klusumā savus sirds pukstus dzirdi. Kas atkal skrien par ātru, steidzas. Uz turieni, kur viss kā vienmēr nebeidzami beidzas. Uz sākuma galu. Sapnī apsolītu debess malu. Uz skaidrību tik spilgtu un reizē sāpīgu, kas ļauj apstāties tiem pukstiem ar vienu vienīgu impulsu trāpīgu. Es eju.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: